Novadu pārstāvju replikās komisijā nebija saklausāms atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītās reformas metodikai. Viņuprāt, to vajadzētu sākt ar otrā līmeņa pašvaldību izveidi lokālu problēmu risināšanai. Pašlaik mazākais novads Latvijā ir Baltinavas novads ar apmēram 1000 iedzīvotāju. Tā domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore ("Mēs - Baltinavai") pauda šaubas par valsts pierobežā esošā novada attīstību pēc apvienošanas Balvu novadā.
„Grūti pateikt, vai kultūras jomas efektivitāte būs atkarīga no novadu apvienošanās. Veselības aprūpē, apvienojot šos četrus novadus, uzlabojumu nebūs. Kas paliks labāk? Uzcels filiāli Baltinavas novadā? Nu, nē taču, tāpēc tas apgalvojums nebūtu korekts. Uzņēmējdarbībā, apvienojot četrus novadus, jaunas darba vietas neradīsies. Vai šī reforma apturēs iedzīvotāju un jauniešu izbraukšanu? Nu, neapturēs!
Tātad te ir vajadzīga nevis tāda tehniska novadu apvienošana, bet jādomā valsts līmenī ar nodokļu politiku, ar valsts atbalsta programmām jauniešiem, jaunajiem lauksaimniekiem, lai tā vide kļūtu pievilcīga," stāstīja Tabore.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
