Saeimas komisija nepieļauj būtiskas izmaiņas novadu reformas plānojumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija turpina darbu ar reformu pavadošajiem likumprojektiem un otrdien, 14. aprīlī, atbalstīja ieceri pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību vēlēšanās ļaut startēt vēlētāju apvienībām kopā ar politiskajām partijām. Komisija jau tuvākajā laikā plāno ķerties klāt arī iesniegtajiem vairāk nekā 300 priekšlikumiem, kas galīgajā lasījumā iesniegti saistībā ar novadu strukturālajām izmaiņām. Priekšlikumu tabulu komisija plāno sākt izskatīt šonedēļ. 

Saeimas komisija nepieļauj būtiskas izmaiņas novadu reformas plānojumā
00:00 / 03:46
Lejuplādēt
Iepriekš par administratīvi teritoriālo reformu atbildīgā komisija nolēma pārstrādāt Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu ļaut pēc reformas pašvaldību vēlēšanās startēt vēlētāju apvienībām. Otrdien, 14. aprīlī, deputāts Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iesniedza ar Rīgas pili saskaņotu kompromisa priekšlikumu, kas ļauj vēlētāju apvienībām piedalīties vēlēšanās kopā ar kādu reģistrētu partiju vai partiju apvienību.

 

"Vispirms jau vēlēšanu apvienību iesaiste pašvaldību, vietēju kopienu darbā uzlabotu esošo politisko asinsriti. Mēs redzētu, ka tas būtu starpposms starp indivīdu un politisko partiju, un, ja šīs vēlētāju apvienības darbojas, piemēram, starp vairākiem pagastiem un ir politiski aktīvas, tad ļoti gudri būt ļaut viņus iesaistīt partiju listēs un ļaut startēt vēlēšanās," klāstīja Ašeradens.

Valsts prezidenta kancelejas juridiskais padomnieks Jānis Pleps sprieda: "Tas arīdzan stiprinātu demokrātiju un sekmētu to, ka pašvaldību politikā iesaistās pēc iespējas vairāk aktīvu pilsoņu. Šajā priekšlikumā arī parādās: ja tām [apvienībām] ir iespēja iesniegt kopēju sarakstu ar partijām, ir mazliet nopietnāk jāregulē."

Paredzēts, ka vēlētāju apvienības būs jāreģistrē kā juridiskas personas un tās varētu pretendēt uz valsts finansējumu.

Vienlaikus likumā paredzēts noteikt stingrāku tā izlietojuma kontroli.

Komisija otrdien atbalstīja arī nozares ministrijas piedāvājumu par deputātu skaitu apvienotajās vietvarās. 

"15 deputāti būtu ievēlēti pašvaldībās, kurās būs līdz 30 000 iedzīvotāju; 19 deputāti pašvaldībās ar 30 000 līdz 60 000 iedzīvotājiem, bet 23 deputāti vietvarās, kur iedzīvotāju skaits pārsniegs 60 000," stāstīja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").

Pirms svētkiem Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Saeimā nepārstāvētās Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji rosināja Covid-19 saslimstības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā piebremzēt administratīvi teritoriālās reformas skatīšanu. Tomēr par to atbildīgā Saeimas komisija neplāno kavēties ar galīgajā lasījumā iesniegto priekšlikumu izskatīšanu, norādīja Plešs.

"Ir ļoti bezatbildīgi aizbildināties ar vīrusu, lai nepieļautu reformas tālāku virzību. Mēs zinām, ka opozīcija arī iepriekš ir bijusi ļoti naska izteikt bažas par reformas īstenošanu vienā vai otrā veidā. Es domāju, ka šajā brīdī šis arguments tiek izmantots diezgan bezkaunīgi, lai bremzētu Latvijas attīstību," vērtēja deputāts.

Precizētais galīgajā lasījumā iesniegto priekšlikumu skaits ir 366. Otrajā lasījumā komisija diskusijās par līdzīgu priekšlikumu daudzumu pavadīja 80 stundas.

Plešs atteicās prognozēt, cik ilgi notiks priekšlikumu izskatīšana, tomēr uzsvēra – krasas izmaiņas reformas plānā vairs nav paredzamas.

"Labā likumdošanas prakse paģērē to, ka tādas ļoti konceptuālas diskusijas notiek otrajā lasījumā, un trešais lasījums tam nav piemērots," sacīja Plešs.

Diskusiju tomēr netrūks. Latvijas Radio jau pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums paredz esošajām deviņām lielajām pilsētām, kas ir valsts nozīmes attīstības centri, noteikt "valstspilsētas" statusu. Vienlaikus komisijas vadītāja vietnieks Ašeradens priekšlikumā rosina gluži atšķirīgu juridisku regulējumu, pašvaldības iedalot četros administratīvo teritoriju veidos. Lauvas tiesu priekšlikumu iesniedzis reformas modeļa pretinieks Viktors Valainis no ZZS.

KONTEKSTS:

Martā Saeima pēc piecu dienu darba, opozīcijai un pozīcijai vienojoties par priekšlikumu atsaukšanu saistībā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, otrajā lasījuma atbalstīja novadu reformu, saskaņā ar kuru nākotnē Latvijā būs 40 pašvaldības – piecas lielās pilsētas un 35 novadi.

Pirms svētkiem Saeimas opozīcijā esošās ZZS un Saeimā nepārstāvētās Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji rosināja Covid-19 saslimstības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā piebremzēt administratīvi teritoriālās reformas skatīšanu. Taču Saeimā par likumprojektu atbildīgā Administratīvi teritoriālās reformas komisija to negrasās darīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti