Iegūt tautību “latvietis” paredzēta Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai, taču Saeimas Juridiskā komisija nolēma trešajā lasījumā neatbalstīt Saeimā iepriekš apstiprināto normu.
"Esam saņēmuši vairākus priekšlikumus atteikties no Saeimā iepriekš atbalstītās normas par iespēju par latvieti kļūt pilsoņiem bez latviskām saknēm. Neiztirzājot šāda priekšlikuma politiskos aspektus, ir arī virkne juridisku apsvērumu, kas mudina pārskatīt iepriekš atbalstīto principu. Ieklausoties Juridiskā biroja un deputātu argumentos, nolēmām aicināt Saeimu atteikties no otrajā lasījumā nobalsotās likuma normas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).
Likumprojekts joprojām paredz atvieglot pilsonības reģistrāciju ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi.
Piedāvātā likuma redakcija paredz iespēju mainīt tautības ierakstu uz “latvietis” vai “lībietis (līvs)” arī personai, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi.
Patlaban likums tiesības mainīt tautības ierakstu paredz personai, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss.
Izmaiņas vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.
Jau tika ziņots, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja deputātu Andreja Judina ("Vienotība") un Lolitas Čigānes ("Vienotība") priekšlikumu likumā noteikt plašākas iespējas Latvijas pilsoņiem pasē mainīt tautības ierakstu uz "latvietis".
