Lai arī cilvēki Uzvaras parkā 9. maijā pulcējās ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus, taču pēc ziņas, ka nākamās dienas agrā rītā ziedi novākti, cilvēki turpināja doties uz parku. Vakarpusē pāris simti sanākušo jau uzvedās agresīvi un bravūrīgi, tostarp slavinot Krieviju un attaisnojot tās agresiju Ukrainā.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji priekšlaicīgu ziedu novākšanu ar traktoru 10. maija rītā uztvēra kā uzbrukumu kritušo piemiņai un krievu kultūrai, kas "diezgan skaļi atbalsojās" sociālo tīklu diskusijās un citviet. Tikmēr latvieši atkārtotu pulcēšanos un ziedu nolikšanu 10. maijā uztvēra kā "spļāvienu sejā gan latviešiem, gan ukraiņiem", kas cieš no karadarbības, skaidroja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
Eksperti norādīja, ka viedokļu polarizācija un agresija digitālajā telpā un sabiedrībā kopumā pieaug.
Vērtējot, ko Latvijai konkrētajā gadījumā vajadzēja darīt labāk vai citādāk, Bambals sacīja, ka notikušais esot bijis vairāku elementu virknējums, ko palīdzēja eskalēt atsevišķi politiskie spēki un amatpersonas Latvijā.
Runājot par risinājumiem nākotnē, lai neatkārtotos pagājušās nedēļas notikumi, deputāti norādīja, ka nepieciešams dialogs starp dažādām interešu grupām.
Saistībā ar notikumiem 10. maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā policija sākusi vairākus kriminālprocesus un desmitiem administratīvā pārkāpuma procesus.
