Saeimas komisijā lemj apvienot Babīti un Mārupi vienā novadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas karte turpmāk izskatīsies citādi. Saeimas deputāti piektdien sāka darbu pie novadu veidošanas jaunajā pašvaldību teritoriālajā reformā. Tapis jau pirmais lēmums, apvienojot Babīti un Mārupi, veidot Mārupes novadu. Abu vietvaru vadītāji, kā arī Saeimas opozīcija pret to iebilst.

ĪSUMĀ:

  • Babīti un Mārupi apvienos vienā novadā par spīti Saeimas opozīcijas un abu vietvaru iebildumiem.
  • Deputāti arī nobalsoja par Baldones pievienošanu Ķekavai, kaut arī tā ved sarunas par apvienošanos ar Iecavu.
  • Vēl joprojām ir nevienprātība, ko darīt ar Saulkrastiem.
  • Tālāk virza arī ieceri par Ulbrokas novada izveidi.

Ministrijā skaidroja, ka pašvaldību apvienošana ir nepieciešama, lai vietvaras, kurām pašlaik ir mazāks iedzīvotāju skaits, savas funkcijas varētu veikt efektīvāk. Par to liecinot arī Latvijas Bankas veiktie secinājumi. Izveidojoties 30 000 iedzīvotāju novadam, līdzšinējās pašvaldības varētu efektīvāk veikt savas funkcijas un attīstīt uzņēmējdarbību. 

"Pamatā reforma tiek virzīta, lai uzlabotos kvalitāte, bet mēs nesaskatām nekādus pētījumus, ka tā būtu slikta un kas būtu jāuzlabo,"

sacīja Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (Zaļo un Zemnieku savienība). Viņš arī norādīja, ka Mārupes un Babītes novadus teritoriāli saista tikai apvedceļš A5.

"Abiem novadiem pa vidu ir liels mežu masīvs. Lai iedzīvotāji nokļūtu no tālākā Salas pagasta līdz Mārupei, sabiedriskā transporta nav, jābrauc tikai ar savu auto," stāstīja Bojārs.

"Mani tiešām izbrīna, ka ministrijas atbildē uz mūsu vēstulēm ir tikai vispārīgas frāzes: efektīvāka pārvalde, vairāk naudas kvalificētiem speciālistiem. Mēs uztveram to kā apvainojumu," uzsvēra Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība (LRA)).

Mārupes novads pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pērn iemaksājis 6 miljonus eiro, bet Babītes novads – 2 miljonus eiro, kas apliecina, ka abi novadi ir ekonomiski patstāvīgi. To mēri uzsvēra, ka nav bažu arī nākotnē nodrošināt vidusskolu darbu atbilstoši kritērijiem, jo skolēnu skaits aug. Turklāt abas pašvaldības sadarbojas gan savstarpēji, gan ar Rīgu. Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") uzsvēra, ka šo novadu darbu ietekmē atrašanās pie pašas Rīgas.

"Ulmaņa gatve Rīgā ir tā kā franču-itāļu filmā "Likums ir likums", kur Francijas un Itālijas robeža ir fiksēta virtuvē vienā mājā. Te arī viena daļa Ulmaņa gatves ir Mārupes novads, bet otra daļa ir Rīga. Diez vai ministrijas piedāvājums ir atbalstāms, īpaši lielas loģikas tajā nav," sacīja Dolgopolovs.

Saeimas komisijas deputātu vairākums tomēr noraidīja abus Dolgopolova priekšlikumus par Mārupes un Babītes novadu robežu nemainīšanu. Vienlaikus virzīts plāns par Salaspils novada neatkarību arī pēc reformas, lai gan sēdē pavīdēja runas par iespējamu savienību ar Ikšķiles novadu.

Deputāti arī nobalsoja par Baldones novada pievienošanu Ķekavas novadam, lai gan norit arī sarunas par Baldones apvienošanos ar Iecavas un Vecumnieku novadiem. Šo variantu apspriedīs kādā no nākamajām sēdēm.

"Mēs sākām domāt par alternatīvu, un arī Iecavas novada mērs pie mums trīsreiz bija, ka mēs varētu iet kopā ar Iecavas novadu,

jo esam līdzīgas pašvaldības attīstības ziņā, mums arī ir ļoti līdzīgs iedzīvotāju skaits. Līdz ar to, apvienojot šīs pašvaldības, mēs domē šo teritoriju pārstāvētu līdzvērtīgi. Ķekavas gadījumā, vērtējot pēc tagadējiem vēlēšanu rezultātiem, no Baldones būtu ievēlēti tikai divi deputāti," stāstīja Baldones novada mērs Raimonds Audzers ("Vienotība").

Diskusijā par Ādažu novada paplašināšanu ar Carnikavu Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība) norādīja, ka Saulkrastu apvienošana ar Skultes un Vidrižu novadiem, ko tās pašvaldība piedāvā kā alternatīvu scenāriju, traucētu attīstīt Saulkrastu tūrisma potenciālu.

"Manuprāt, Saulkrasti tiešām ir Latvijas neizmantotā iespēja. Ja Ādaži, Garkalne, Carnikava, Saulkrasti paskatās uz sevi kopumā, kas ir šī reformas iespēja, ir unikāla iespēja šos resursus savienot un veidot maršrutus, restorānus, viesnīcas. Šai ziņā varbūt mēs kaut kā šo reformu sasteidzam, jo neredzam tos potenciālus un kopdarbības efektus," norādīja Sprindžuks.

Vienlaikus komisijas deputātu vairākums nolēma otrajā lasījumā virzīt tālāk plānus par Ulbrokas novada izveidi, apvienojot Stopiņu, Ropažu un Garkalnes novadus. Diskusijas Saeimas komisijā par novadu robežām sekos tuvākajās nedēļās.

KONTEKSTS:

Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti