To, ka Pareizticīgās baznīcas likumā grozījumi ir vajadzīgi, apliecināja Igaunijas piemērs. Pērn miris Igaunijas Pareizticīgās baznīcas vadītājs metropolīts Kornēlijs. Viņa vietā tika ievēlēts Maskavas patriarhāta virzītais metropolīts Jevgēņijs.
Pērn, atšķirībā no Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadītāja, Igaunijas Metropolīts kritizēja Konstantinopoles patriarhāta lēmumu par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību. Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, kurš šogad oktobrī svinēs astoņdesmito gadu jubileju, ir atrodams tā sauktajos "čekas maisos". Viņš var turpināt savu darbu šajā amatā, taču Latvija vēlas izslēgt situāciju, ka Maskava nozīmētu šeit savu sūtni.
"Es domāju, ka galvenais mērķis ir šī jautājuma sakārtošana un atbilstoši Pareizticīgās baznīcas likumdošanas sakārtošana atbilstoši Pareizticīgās baznīcas īpatnībām," likuma grozījumu mērķi raksturo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilēvičs no partijas "Saskaņa".
Komisija pagājušajā nedēļā skatīja šos grozījumus divreiz - atklātajā un slēgtajā sēdē. Publiski pieejamā diskusijas daļā atbalstu grozījumiem pauda Latvijas Pareizticīgās baznīcas virspriesteris Nikolajs Tihomirovs.
"Tādu nelielu vēsturisku ieskicējumu.
Vēl kopš pirmskara gadiem baznīcas statūtos bija prasība, ka bīskapam jābūt pilsonim, jābūt vietējo apstākļu zinātājam. Tie gadi bija parādījušies tāpēc, lai konkretizētu šo principā nekonkrēto momentu - vietējo dzīves apstākļu zinātājs," skaidroja Tihomirovs.
Deputāti ir vienisprātis, ka likums ir jāgroza. Diskusijas raisījās galvenokārt ap to, cik gadu kandidātiem uz Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadošām pozīcijām būtu pirms tam jānodzīvo Latvijā.
"Ortodoksālās baznīcas visā pasaulē ir autokefālas - nacionāli patstāvīgas. Un ir ļoti saprātīgi un pašsaprotami, ka viņa respektē un saskaņo arī šo likuma daļu ar to valsti, kurā viņi ir pārstāvēti, un es domāju, ka pārstāvēt Latvijas, teiksim,
Pareizticīgo baznīcu, var tikai cilvēks, kas ne tikai trīs gadus, bet visu mūžu šeit dzīvo. Es ieteiktu pat 30 gadus,"
rosināja "jauno konservatīvo" pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla. Līdzīgu pozīciju ietur arī Tieslietu ministrija. Taču šaubas radās par juridiskiem argumentiem, kas skar Latvijas pilsoņu institūtu 1989. gadā. Valsts drošības dienesta pārstāvis aicināja diskutēt par 20 gadu minimālo slieksni.
Galu galā deputāti vienojās tomēr palikt pie desmit gadiem, kuri nākamajam Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadītājam un bīskapiem būs jānodzīvo Latvijā pirms stāšanās amatā. Saeima likuma grozījumus skatīs jau šo ceturtdien.
