Atklātībai līdz gada beigām plāno nodot VDK aģentūras kartotēku un VDK darbinieku telefongrāmatu, kas ir izdota 1988.gadā.
Sēdē, kas ilga divarpus stundas, ilgāko apspriešanas laiku aizņēma tieši lēmums, kas būtu atklājams plašākai sabiedrībai, un cīņa izvērtās starp priekšlikumiem, ko iesniedza Ritvara Jansona (Nacionālā apvienība (NA)) vadītā darba grupa un deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA). Pēc karstām debatēm nolēma abus priekšlikumus integrēt, un šo variantu komisijas skatīs rīt.
Kiršteins kartotēku gribēja publicēt jau līdz 18.novembrim. Publicēt sākotnēji piedāvāja VDK štata darbinieku sarakstu, taču atklājās, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā ir tikai pašu savāktie, nevis VDK dati, tāpēc, visticamāk, to aizvietos ar 1988.gada VDK darbinieku telefongrāmatu. Deputāti izšķīrās jau šogad publicēt VDK aģentūras statistisko un alfabētisko kartotēku.
„Digitalizēt dokumentus var līdz gada beigām, par to panākta vienošanās. Pirmā daļa būs internetā - VDK kartotēkas un telefongrāmata. Tā būs digitalizēta un katrs mājās sēžot varēs ieiet internetā un tos paskatīties,” stāstīja komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA).
Darba grupas priekšlikums, ka VDK materiāli publiski pieejami būtu Latvijas Nacionālajā arhīvā, kas reāli tos padarītu grūtāk pieejamus plašai publikai, izsauca vairāku deputātu neapmierinātību. Tāpat tika atgādināts - tautas kalpi jau pirms nedēļas vienojās, ka visi materiāli tiks publiskoti internetā.
Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža gan precizēja, ka šogad dokumentus nepagūs pilnībā digitalizēt, bet gan tikai nokopēt, proti, ieskenēt.
„Šogad varētu parādīties kartotēka - „čekas maisi” - tikai pdf formātā. Kartotēkā ir vārds, uzvārds, kur viņš ir dzīvojis, amats, kur strādājis un kas savervējis.
Bet tikai kartotēkā esošā informācija nesniedz pilnīgu priekšstatu par to, kādēļ cilvēki sadarbojas, ko viņi darīja, vai tie tikai atskaitījās par ārvalstu komandējumiem.
Tur jāsniedz pārējā informācija. Jābūt dokumentu publiskošanai sistemātiskai. Jābūt mērķa finansējumam, lai to darītu ilgstoši, vismaz tuvāko piecu gadu laikā,” uzsvēra Laizāne.
SAB pārstāve Iveta Maura stāstīja, ka deputātu izvēlētais publiskošanas VDK dokumentu apjoms ir aptuveni 10 tūkstoši kartīšu. Un šobrīd tam biroja kapacitātes ir nepietiekamas. Tāpēc par atskaites punktu SAB pārstāve min finansējuma piešķiršanu.
"Šim gadam aprēķins bija nedaudz virs 90 tūkstošiem, kas ietver atbilstošas tehnikas iegādi un darba spēka apmaksu. Un nākamgad aprēķins papildu finansējuma ir nedaudz virs 30 tūkstošiem eiro. Darbs ir nepieciešams pusgadam," stāstīja Maura.
Par precīzākiem termiņiem un to, kādi dokumenti publicējami nākamajā kārtā deputātiem vēl jāvienojas. Likumu Saeimā galīgajā lasījumā varētu pieņemt divas dienas pirms vēlēšanām - 4. oktobrī.
