Satversmes 36.pantā rosina mainīt tikai vienu vārdu: Valsts prezidentu ievēl atklāti, nevis aizklāti. Tomēr līdz šim panākt šīs izmaiņas Saeimai nesanāca. Iespējams, vēlēšanu tuvums šo jautājumu izkustinās. Otrdien likumprojekta izskatīšana Saeimas Juridiskai komisijai aizņēma vien dažas minūtes. Lēmums – vienbalsīgs „par”. Savā pirmajā sēde septembra sākumā Saeima skatīs šo jautājumu pirmajā balsojumā.
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17. jūlijā, bez diskusijām atbalstīja grozījumus Satversmē, lai Valsts prezidentu turpmāk ievēlētu ar atklātu balsojumu. Atlikušajos Saeimas pilnvaru mēnešos grozījumi vēl jāizskata trijos lasījumos. “Laika grafika ziņā to ir iespējams izdarīts. Jautājums, protams, ir par vēlmi. No savas puses varu teikt, ka mums noteikti šie grozījumi komisijai būs prioritāte, un arī Nacionālā apvienība atbalstīs šo grozījumu izskatīšanu pirmajā lasījumā,” saka komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).
Līdzīgu savu atbalstu atklātai prezidenta ievēlēšanas kārtībai pauž pārējie komisijas deputāti – no “Vienotības” Andrejs Judins. Viņš uzsver, ka šis būs solis pareizajā virzienā, lai gan arī tā nebūs panaceja kvalitatīvām vēlēšanām.
"Vienotības" deputāte Inese Lībiņa-Egnere cer, ka atklāta prezidenta ievēlēšana vairos sabiedrības uzticību Saeimai. Viņa gan pieļauj, ka balsu Satversmes grozīšanai varētu nepietikt. "Bažas man ir par “Saskaņu”, kura šobrīd ir pateikusi, ka viņi atbalstīs. Šis nav pirmais mēģinājums šajā Saeimā to virzīt, bet iepriekšējos mēģinājumos tad, kad bija Saeimas sēde, tā atbalsta vairs nebija," stāsta Lībiņa-Egnere.
Jāvārdu sola teikt arī "Saskaņa". "Mūsu frakcija darīs visu, lai šajā sasaukumā Saeima varētu pieņemt šo likumprojektu," pauž deputāts Aleksandrs Jakimovs ("Saskaņa").
Saeimā starp frakcijām atklātas prezidenta vēlēšanas neatbalsta tikai Zaļo un zemnieku savienība. Frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis stāsta, ka mediju vai partijas līderu spiediena dēļ deputāti atklātā balsojumā nevar balsot pēc pārliecības. “Viņi ļoti baidās, it sevišķi jauni deputāti – “Ak, kungs, ka es tikai slikti neizskatītos kāda sava vēlētāja acīs. Es labāk tad izdarīšu tā, kā viņš grib, nevis tā, kā es domāju”,” deputātu attieksmi ilustrē Brigmanis.
Tam gan iebilst sabiedrības par atklātību jurists Roberts Matulis. “Ja personai ir tīra sirdsapziņa, tad viņai nav jābaidās no savas izvēles,” saka Matulis.
Viņaprāt, atklātas prezidenta vēlēšanas mazinātu iespēju augsto amatu izmantot kā kauliņu politiskās spēlēs. “Tas viennozīmīgi samazinātu politisko tirgu, samazinātu nevajadzīgas intrigas. Vēlētāji zinātu, par kuru prezidenta kandidātu ir nobalsojis konkrētais deputāts,” norāda Matulis.
Cits deputāts no Zaļo un Zemnieku Savienības – Guntis Kalniņš - arī apelē pie pieņēmuma, ka aizklātums ļauj deputātiem būt atklātākiem. “Mana personīgā nostāja – tā nav īsti demokrātiska pieeja (..),” norāda Kalniņš. Viņaprāt, aizklāta balsošana ļauj deputātiem savā balsojumā būt atklātākiem.
Latvijas Radio veiktā iedzīvotāju aptauja uz ielas gan apgāž šo Kalniņa pieņēmumu par tautas nostāju šajā jautājumā. Visi Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji uzsver, ka vēlēšanām ir jābūt atklātām.
Prezidenta Raimonda Vējoņa pirmais termiņš amatā noslēgsies nākamā gada vasarā. Viņš vēl nav atklājis, vai plāno kandidēt uz otro termiņu amatā.
Mēģinājumi noteikt Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu iepriekš bijuši vairākos Saeimas sasaukumos, taču šīs idejas atbalstam līdz šim nav izdevies iegūt nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu, kas nepieciešams izmaiņu veikšanai Satversmē. 12. Saeimai ir iespēja šo kārtību mainīt.
KONTEKSTS:
Šobrīd Valsts prezidentu ievēlē aizklāti, un tas ir vienīgais balsojums Saeimā, kas nav atklāts. Ideju par prezidenta atklātu ievēlēšanu iepriekš rosināja Latvijas Reģionu apvienība.
Šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
