Galvenās deputātu bažas saistītas ar sagaidāmo sabiedrības nosodījumu, jo pieredze liecina, ka kapitālsabiedrību padomes kalpo par politisko partiju barotnēm. Taču to atjaunošana mazinātu korupcijas riskus un uzņēmumu darbu padarītu caurspīdīgāku.
Padomes valsts un pašvaldību uzņēmumos neatjaunot, vienotu valsts kapitāldaļu pārvaldītāju neveidot - šādi, pārsteidzoši priekšlikumi atbalstīti Saeimas tautsaimniecības komisijā. Šķiet, ka galvenais iemesls - deputāti uztraucas, ka vēlētāji varētu nesaprast, kādēļ izmaiņas nepieciešamas, skaidro par likumprojektu atbildīgā Saeimas deputāte Zanda Kalniņa Lukašēvica („Vienotība”).
Zanda Kalniņa-Lukaševica norāda - „par” padomju atjaunošanu ir uzņēmumu labas pārvaldības prakse un visi racionālie argumenti, savukārt pret ir politiskās bažas par spēju to izskaidrot sabiedrībai, jo iepriekšējā pieredze ar padomēm lika to uzskatīt par politiskām barotnēm, un ir bažas par sabiedrības reakciju.
Iespējams, deputātu bailes lielākas darījušas šajā rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Bet rudenī gaidāmas ne tikai vēlēšanas - tajā pašā laikā gaidāms OECD vērtējums, vai Latvija var kļūt par šī ekskluzīvā ekonomiski stiprāko valstu klubiņa biedri jau nākampavasar. Kalniņa Lukašēvica atzīst, ka vēl jāvērtē, vai pieņemot šādu nepilnīgu likumu vispār ir cerības, ka OECD atzinums par Latviju varētu būt pozitīvs.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis atzīst, ka padomju neatjaunošana ir slikts signāls OECD. Pēc OECD ekspertu domām tieši valsts uzņēmumu pārvaldīšana ir Latvijas lielākais atlikušais klupšanas akmens.
Padomju atjaunošana nav tikai Latvijai uzspiesta prasība. Kalniņa Lukašēvica skaidro, ka šā brīža situācijā kontrole pār valsts uzņēmumiem bieži vien ir nomināla un to valdes dara, ko grib.
„Piemēram, lielajam četru miljardu uzņēmumam «Latvenergo» ir valde, bet vienīgais, kas uzrauga valdi, ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Domāju, mēs visi labi saprotam, ka viņam nedēļā šim uzņēmumam ir labi ja viena minūte, jo ir milzīgi daudz citu darbu. Būtībā visus valsts uzņēmumus patlaban vada tikai valdes, un nav pārraugošas institūcijas,” skaidro deputāte.
Taču esot arī politiskas bažas par padomju atjaunošanas nepieciešamības izskaidrošanu sabiedrībai. „Jo diemžēl iepriekšējā pieredze liecina, ka padomes patiesi tika uzskatītas par politiskām barotnēm. Mums ir daži uzņēmumi, kas ir labi pārvaldīti, un daži, kas varētu būt krietni labāk. Piemēram, slimnīcās, kas arī ir valsts uzņēmumi, redzam necaurspīdīgu finanšu plūsmu. Tās pat nespēj prognozēt, cik naudas būs nepieciešams, un gada beigās vienmēr ir iztrūkumi,” stāsta Kalniņa-Lukaševica.
Likumā bija arī plānots ieviest valsts uzņēmumu pārvaldītāju atlases principus, lai padomes atkal nekļūtu par politisko ielikteņu silēm.
Komisijā vienojās arī likt Ministru kabinetam izlemt par to, kura iestāde uzraudzīs valstij piederošos uzņēmumus, stāsta Vladislavs Vesperis. Līdz ar to valdība varēs izšķirties, vai veidot jaunu iestādei vai uzticēt šīs funkcijas kādai ministrijai vai citai institūcijai. Iepriekš apspriestas iespējas to uzticēt Ekonomikas vai Finanšu ministrijai vai Pārresoru koordinācijas centram,
Diskusijas gan par valsts kapitāldaļu pārvaldības likumu vēl turpināsies un iespējams, tiks veiktas izmaiņas. Tomēr svarīgi esot nekavēties ar likuma pieņemšanu, uzsver Vesperis.
Iepriekš gan deputāti bija apņēmības pilni pieņemt valsts kapitāldaļu pārvaldības likumu vēl šīs Saeimas laikā.
Līdz likumprojekta nodošanai Saeimas lemšanai 19.jūnijā komisija gan sola tikt skaidrībā.
