Tādu lēmumu, turpinot pirms otrā lasījuma izskatīt jauno sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumu, otrdien, 28. janvārī, atbalstīja vairākums Saeimas Cilvēktiesību komisijā.
Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs un piecu cilvēku modeli. Trīs cilvēku padomē, kas būs atbildīga tikai par sabiedriskajiem medijiem, pa vienam kandidātam izvirzīs Saeima, prezidents un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome.
Vairāki deputāti gan bažījās par ļoti dažādajām nevalstiskajām organizācijām, kas strādā memoranda padomē.
Cilvēktiesību komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda no “Attīstībai/Par!” stāstīja, ka arguments par labu šim modelim bija tāds, ka ir svarīgi, lai sabiedrība uzticētos šai padomei, uzticētos, ka padome strādā sabiedrības, nevis kādas politiskās partijas interesēs.
Ar šo modeli Saeimai ir nepieciešams izvirzīt tikai vienu padomes locekli, tas nozīmē, ka politiskajām partijām ir jāspēj vienoties, kas noņems bažas, vai konkrētais kandidāts ir vienas vai otras, vai trešās partijas virzīts, skaidroja Tērauda.
Viņa norādīja, ka vēl viens arguments bija ekonomiskā efektivitāte. Sabiedrisko mediju uzraudzības funkcijas būs nošķirtas no Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes, kurā ir pieci cilvēki, un ar mazāku funkciju apjomu vajadzētu tikt galā arī mazākam cilvēku skaitam, pauda Tērauda.
KONTEKSTS:
Jaunais sabiedrisko mediju likums regulēs sabiedrisko mediju - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas - pārvaldību, ar likumu cer nodrošināt stabilu un adekvātu finansējumu sabiedrisko mediju darbam, kā arī iezīmēt nākotnes attīstības vīziju – tātad LTV un Latvijas Radio apvienošanu. Jaunajā likumā paredzēts nodalīt pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, novēršot interešu konfliktu tās uzdevumos. Pašlaik tā gan pārrauga elektronisko mediju nozari, gan ir sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja. Ar likuma pieņemšanu iecerēts veidot vēl vienu – tieši par sabiedriskajiem medijiem atbildīgu padomi.
