Plašu rezonansi sabiedrībā ir izraisījis Saeimas deputāta Gobzema ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Tajā viņš ievietoja bildi, kurā redzams ar pie apģērba piestiprinātu dzeltenu Dāvida zvaigzni. Šo simbolu Otrajā pasaules kara laikā lika valkāt ebrejiem. Šādā veidā Gobzems pauda kritiku par valstī noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem nevakcinētiem cilvēkiem. Dzelteno sešstūru zvaigzni viņš nosauca par "brīvības simbolu" un aicināja to lietot publiskās vietās "ikvienu, kurš ir par brīvu izvēli".
Piecu deputātu iesniegumā Gobzemam pārmesta ar holokausta noziegumiem saistītās dzeltenās sešstūru zvaigznes izmantošana, ar ko viņš iebildis pret vakcināciju pret Covid-19 un atšķirīgām iespējām vakcinētiem un nevakcinētiem cilvēkiem. Ētikas pārkāpuma lietu rosināja Saeimas deputāte Krista Baumane, kura Gobzema rīcību, salīdzinot nevakcinētos cilvēkus ar ebrejiem holokausta laikā, vērtēja kā cinisku.
"25. jūnijā dzeltenu zvaigzni pie sava krekla piesprauda Saeimas deputāts Aldis Gobzems izmisīgā mēģinājumā piesaistīt sev uzmanību saistībā ar savām bailēm vakcinēties un par to paziņojot sociālajos tīklos.
Tā ir ciniska un apkaunojoša rīcība, izmantojot nacistu simbolus, kuru mērķis bija publiski identificēt un tad fiziski iznīcināt ebrejus.
Tā domāju ne tikai es un kolēģi, kuri parakstījuši šo iesniegumu. Tā domā arī Latvijas Ebreju kopiena, ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriālā muzeja vadītāja un ārvalstu vēstnieki," stāstīja "Attīstībai/Par!" frakcijas deputāte Baumane.
"Attīstībai/Par!" deputāts Ilmārs Dūrītis atzīmēja: "Vai tas ir ētiski vai neētiski vakcinācijas procesu, kas organizēts, lai pasaule ātrāk izietu no pandēmijas un tās radītās krīzes un pēc iespējas ātrāk atgrieztos normālā dzīvē, pielīdzināt holokaustam? Pielīdzināt kaut kam tik briesmīgam, kas noticis diezgan nesenā vēsturē."
Savukārt Gobzems uzsvēra, ka centies pievērst uzmanību sabiedrības dalīšanai, vakcinēto un nevakcinēto cilvēku šķirošanai, ko salīdzinājis ar cilvēku šķirošanu pagātnē, kas novedusi līdz genocīdam.
Savus izgājienus sociālajos tīklos viņš izrunājis arī ar ebreju pārstāvi, tāpēc Saeimas deputātiem, viņaprāt, vairs neesot, par ko spriest.
"Pagājušajā piektdienā man bija oficiāla iepriekš sarunāta tikšanās ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītāju Arkādiju Suharenko. Mēs visu esam izrunājuši un šķīrāmies kā draugi. Es publiski vienmēr esmu nosodījis jebkāda veida genocīdu un aicinājis latviešu tautai līdzināties ebrejiem un atbalstīt vienam otru," teica Gobzems.
Tomēr Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātus šāda argumentācija nepārliecināja.
“Es ceru, ka uz nākamo sēdi mēs saņemsim [informāciju] no ebreju kopienas. (..) Saprotu, ka viņiem ir ļoti tuva holokausta atmiņa un kā viņi uztver, tas ir ļoti svarīgi mums un visai Latvijas sabiedrībai. Un, balstoties uz to, es domāju, ka deputāti pieņems lēmumu, bija vai nebija Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums," sacīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedrs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa").
Plānots, ka Gobzema ētikas pārkāpuma lietu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīs komisijas sēdē nākamnedēļ. Sagaidāms, ka sēdes beigās tiks pieņemts lēmums par to, vai Gobzems ir vai nav pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksu.