Valsts prezidenta rosinātās likuma izmaiņas paredz, ka valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtrauks partijām gadījumos, ja to Saeimas frakcijas darbība izbeidzas un ja par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.
Konkrētos labojumus likumā rosinājuši notikumi bijušajā “KPV LV” frakcijā, tagadējā frakcijā "Neatkarīgie". 13. Saeimas sasaukuma sākumā tajā bija 16 pārstāvji, šobrīd palikuši tikai seši un no viņiem tikai viens – Māris Možvillo – pārstāv kādreizējo partiju “KPV LV”, tagad "Par cilvēcīgu Latviju".
Tomēr Valsts prezidenta kancelejas piedāvāto regulējumu neatbalsta Saeimas Juridiskais birojs, kura pārstāvis Gatis Melnūdris norādīja – frakciju darbs stiprināms citādi nekā ar finansējuma atņemšanu partijai.
"Apvienošanās frakcijās ir deputāta tiesības, nevis pienākums. Mēs nevaram piespiedu kārtā uzturēt kaut kādu piespiedu laulību. Šajā gadījumā sanāk tā, ka paši deputāti izveidojuši šo frakciju, un tad, ja tā beidz pastāvēt, tad viņi paliek zaudētāji. Tas ir pretrunā pašam principam par brīvprātīgu apvienošanos frakcijās, gan arī pašam partiju finansēšanas likuma normām, kas notiek, ja notiek kaut kādas pārmaiņas partiju iekšējās struktūrās," norādīja Melnūdris.
Likumprojekta iesniedzēju pārstāvis Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Jānis Pleps uzsvēra, ka, tieši iekļūstot parlamentā, politiskais spēks var ietekmēt plašākās izmaiņas un Saeimas deputāta balsij ir lielākais svars. Tādējādi tik būtiskas izmaiņas kā vairāk par divām trešdaļām zaudēts frakcijas biedru skaits nevar palikt bez ievērības.
"Likumprojekts runā par to, ja aiziet divas trešdaļas no frakcijas. Tas ir daudz, tas nav normāls politisks process kādu domstarpību dēļ, bet parāda to, ka politiskajā spēkā, kas piedāvājis savu programmu un saņem valsts finansējumu, ir salīdzinoši nopietna krīze. Tas noteikti nav vērsts uz to, kāpēc valsts budžeta finansējums partijām paredzēts: lai sekmētu ilgtspēju, attīstību un spēju uzrunāt vēlētājus," norādīja Pleps.
Piedāvātais regulējums paredz, ka, frakciju pametot vairāk nekā divām trešdaļām deputātu vai frakcijai izjūkot pavisam, partijai noņemtu finansējuma daļu 4,50 eiro par katra vēlētāja sniegto balsi Saeimas vēlēšanās konkrētajam politiskajam spēkam, bet tam saglabā 100 000 eiro gadā maksājumu par iekļūšanu Saeimā.
Debatēs Saeimas komisijas sēdē izskanēja norādes, ka regulējumu uzlabot.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis sacīja: "Kāpēc neesat piedāvājuši valsts finansējumu mazināt proporcionāli frakcijas sarukumam? Ja no frakcijas aiziet viens deputāts, tad mazināt par 10%, ja divi – par 20%?"
Paredzēts, ka par finansējuma pārtraukšanu frakcijas izmaiņu gadījumā lems Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc informācijas saņemšanas no Saeimas. Saskaņā ar prezidenta ieceri izmaiņas stātos spēkā līdz ar 14. Saeimas sanākšanu.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Egils Levits jau 2021. gada septembrī paziņojis par ieceri atņemt daļu finansējuma tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beigs pastāvēt vai zaudēs divas trešdaļas deputātu.
Levits neminēja konkrētus piemērus, taču tieši šāda situācija ir "KPV LV" frakcijā (tagad partija "Par cilvēcīgu Latviju"), kuras deputātu skaits no 16 noslīdējis līdz vienam. Tiesa, šogad KNAB lēmis uz gadu apturēt valsts finansējumu šai partijai, jo tā ieskatā līdzekļi nelikumīgi izmantoti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņas laikā. Partija lēmumu solīja pārsūdzēt.
Pēcāk Levits iesniedza Saeimai izskatīšanai grozījumus politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas paredz valsts finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijām, kuru Saeimas frakcijas izjūk.
