Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija priekšlikumu publicēt internetā arī skolu, valstij piederošo uzņēmumu un Latvijas Bankas darbinieku algas noraidīja vienbalsīgi. Priekšlikuma autors, "Vienotības" frakcijā strādājošais partijas "Kustība "Par!"" deputāts Ints Dālderis uz sēdi nebija ieradies, un arī no Dāldera kolēģiem neviens viņa priekšlikumu neaizstāvēja.
Saeimas Juridiskais birojs sēdē pauda bažas, ka šāda algu publicēšana būtu pretrunā ar jauno ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kura tiks piemērota no 25. maija.
Biroja ieskatā algu publicēšana ar vārdiem un uzvārdiem varētu nebūt attaisnojama ar mērķi dod sabiedrībai informāciju par valsts naudas izlietojumu.
Deputāti birojam piekrita, turklāt Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Ainārs Mežulis ieteica arī pārstrādāt valsts budžeta pieņemšanas laikā apstiprinātos likuma grozījumus, kas uzdeva par pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm mājaslapā publicēt saviem darbiniekiem izmaksāto atalgojumu ar vārdiem un uzvārdiem.
"Jāņem ir atpakaļ izskatīšanai tas likums, kuru, manā skatījumā, populistiski pieņēma, lai visi būtu labi. Vai nu ir visi, vai ir atbilstoši regulai. Pieļauju jau tagad, ka tūlīt sāksies tiesvedības ar valsti tāpēc, ka mēs nepildām Eiropas regulas," teica Mežulis.
Komisija vienojās sanākt uz slēgtu sēdi, lai izlemtu, kā tālāk rīkoties. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") stāsta, ka šobrīd nav atbildes uz jautājumu, vai jau tagad spēkā esošā kārtība valsts pārvaldē strādājošo algu publicēšanai internetā ar vārdiem un uzvārdiem ir pretrunā jaunajai ES regulai. To varēšot apgalvot vien tad, kad par algas publicēšanu kāda persona vērsīsies tiesā.
Tomēr Dolgopolovs piebilst, ka Saeimai likumdošanā ir jāspēj paredzēt un izvairīties no tiesvedību riskiem, un šajā gadījumā tādi pastāvot.
Deputāts arī neslēpj, ka pats valsts pārvaldē strādājošo algu publicēšanai internetā neredz jēgu.
"Jau šodien Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir ierakstīts, ka šī informācija ir pieejama. Tas nozīmē, ka, ja jūs interesē kaut kādi konkrēti dati, jūs tos varat pieprasīt. Ja jūs izliksiet visas tās ziņas internetā, jūs vienkārši atvieglojat lietošanas iespējas, un arī ne visai sabiedrībai, jo sabiedrībā, ticiet man, super būtu, ja 1% izmantotu šo informāciju," teica Dolgopolovs.
Viņš uzsver, ka jau šobrīd publiski pieejamas ir 70 000 valsts amatpersonu deklarācijas, kurās redzams ne tikai atalgojums, bet arī piederošie īpašumi un citas ziņas.
