Dienas notikumu apskats

ANO Hāgas tribunāla laikā indi iedzērušais Priljaks - miris, vēsta mediji

Dienas notikumu apskats

Trampa dalīšanās ar pret musulmaņiem vērstiem video izpelnās plašu kritiku

Iecere Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā atkarīga no ZZS nostājas

Saeimas komisijā atbalsta Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā

Saeimas Juridiskā komisijas vairākums sēdē trešdien, 29. novembrī, atbalstīja vairāk nekā 11 tūkstošu iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu turpmāk Valsts prezidentu Saeimā ievēlēt ar atklātu balsojumu. Pagaidām pret ieceri iestājusies Zaļo un zemnieku savienība, bez kuras atbalsta, visticamāk, nepieciešamos Satversmes grozījumus Saeimā pieņemt neizdosies.

 

 

Šo iniciatīvu Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstīja septiņi deputāti. Par to bija partijas "Vienotība", Nacionālās apvienības (NA), kā arī "Saskaņas" deputāti. Savukārt pret bija Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti un arī "No sirds Latvijai" deputāts Gunārs Kūtris.

Debates par šo iniciatīvu Saeimas komisijā bija visai asas. Īpaši pret šādu kārtību bija Kūtris. Viņš uzskata, ka ar šo iniciatīvu varētu "norakt" ideju par tautas vēlētu prezidentu. Tiesa, komisijā bija skaidri redzams, ka idejai par tautas vēlētu prezidentu šajā Saeimā atbalsta nav.

Saeimas deputāts Daudze par iebildumiem pret iniciatīvuMāris Klūga

    Vēl asus iebildumus izteica ZZS deputāts Gundars Daudze, kurš Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā pat nosauca par atgriešanos totalitārismā.

    "Vai tas deputāts, kurš jums un medijiem publiski skaidros, ko, kur un kā, vai viņš būs nobalsojis tāpēc, ka viņš ir pārliecināts, ka viņš tā balso? Vai tāpēc, ka tā ir partijas vai partijas finansētāju (..), vai arī mediju telpas uzspiests viedoklis, kā ir pareizi?” teica Daudze.

    Šajā ziņā Daudzem piekrita arī “Vienotības” frakcijas deputāts Andrejs Judins, taču viņš par lielāku problēmu sauc to, ka aizklātas prezidenta vēlēšanas ļauj deputātiem melot par savu balsojumu. Tikmēr atklātas vēlēšanas Judina ieskatā samazinātu iespēju deputātiem tirgoties ar balsīm:

    “Būs iespējams [tirgoties], bet būs grūtāk, jo tautas priekšā būs jāskaidro, kāpēc jūs darāt to.

    Manuprāt, tā tirgošana ir daudz kaitīgāka. Tā apdraud mūsu demokrātiju, tā apdraud valsts intereses. Man arī nav ilūziju – ja mums būs atklāts balsojums, tad viss būs labi. Nebūs, bet tas ir solis pareizā virzienā.”

    Tieši ZZS šajā jautājumā varētu būt izšķirošā loma, jo, veidojot valdību, trīs koalīcijas partijas vienojās par līgumu, kur ir principi, kā partijas sastrādāsies. Viens punkts ir par to, ka Satversmes grozījumiem, kas šajā gadījumā būtu nepieciešami, vajadzīgs visu trīs koalīcijas partiju vienots atbalsts.

    Daudze pēc sēdes gan izvairījās atbildēt uz jautājumu, vai "Vienotība" un Nacionālā apvienība (NA) pārkāpj koalīcijas līgumu, atbalstot Satversmes grozījumus pretēji ZZS pozīcijai.

    Savukārt ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda, ka

    pagaidām sadarbības līgums nav pārkāpts, jo balsojums bijis par sabiedrības iniciatīvu, nevis likumprojektu, kas taps vēlāk.

    “Šodien tas nav likumprojekts. Tas [balsojums par sabiedrības iniciatīvu] ir faktiski tāds solis šī jautājuma risināšanā, bet tam nav nekādas saistošas, rezultējošas lietas,” sacīja Brigmanis.

    NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš savukārt teica, ka ZZS atbalsts ir vajadzīgs jebkurā gadījumā - Satversmes grozījumiem ir vajadzīgas divas trešdaļas deputātu balsu. Ja šo iniciatīvu atbalstītu opozīcijā esošās "Saskaņas" deputāti, tad vajadzīgo atbalstu varētu iegūt arī bez ZZS.

    “Es domāju, ka šeit ir pilnīgi skaidrs tas – ja Zaļo un zemnieku savienība neatbalsta šo iniciatīvu, Saeimā nav balsis tam,” sacīja Bērziņš.

    Par iniciatīvu vēl būs daudz diskusiju. Tagad šī iniciatīva tiks nodota darba grupai, kurā būs pa vienam pārstāvim no katras partijas.

    Iniciatīvas autors – sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāvis Jānis Veide – uzskata, ka arī tālākos posmos atbalstu ir iespējams panākt: “Jāsagatavojas, bija redzams, ka cīņa nebūs viegla. Bija labi argumenti gan no vienas puses, gan no otras, un ir vienkārši jāsagatavojas. Protams, tas ir darbs, kas jāiegulda. Un, ja ieguldīsim pienācīgu darbu, es domāju, arī rezultāts būs pozitīvs.”

    Pašlaik tikai Valsts prezidentu Saeimā ievēlē aizklātā balsojumā. Līdz ar to iedzīvotājiem nav iespējams uzzināt, kā katrs deputāts balsojis.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti