Dienas notikumu apskats

Valdība dod zaļo gaismu turpināt pasažieru vilcienu iepirkumu

Dienas notikumu apskats

Kremlis pretkorupcijas demonstrantus nosauc par bīstamiem

Saeimas komisija atbalsta Sabiedrisko mediju likumprojektu

Saeimas komisija atbalsta Sabiedrisko mediju likumprojektu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 13.jūnijā, konceptuāli atbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektu. Tā virzīšanai skatīšanai Saeimas pirmajā lasījumā gan vēl vajadzēs Finanšu ministrijas (FM) atzinumu par nepieciešamo finansējumu.

Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā paredzētu jaunu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvaldības formu, izveidojot atsevišķu – Sabiedrisko mediju padomi. Tādā veidā tiktu atrisināts tā dēvētais interešu konflikts līdzšinējā mediju uzrauga – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) – darbā, nodalot mediju regulatora funkcijas no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārvaldības funkcijas.

Vairāk nekā gada garumā notikušas dažādas diskusijas saistībā ar jauno piedāvājumu sabiedrisko mediju pārraudzībai. Lielākās diskusijas bija saistītas ar jaunās Sabiedrisko mediju padomes sastāvu. Arī Saeimas komisijas sēdē tas bija viens no aktuālajiem jautājumiem.

Fokusā jautājums par jauno padomi

Pašlaik piedāvājumā paredzēts, ka jaunajā padomē strādās deviņi cilvēki. Četrus no tiem virzītu Saeima, trīs – nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet pa vienam – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Jau iepriekš diskusijās izskanējusi kritika, kāpēc tieši šīm organizācijām ļaut izvirzīt savus kandidātus sabiedriskā medija pārvaldībai. Pārmetums par to izskanēja arī šajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norādīja, ka priekšlikumi par padomes sastāvu un pārstāvošajām organizācijām nākuši no deputātiem.

"Es personīgi, ja man vaicātu, aizstāvētu, piemēram, akadēmisko aprindu pārstāvniecību. Tas ir mans personīgais viedoklis. Ne velti vairākkārtīgi arī esmu uzsvērusi, ka šis likumprojekts tomēr ir ekskluzīvi Saeimas kompetence. Es šeit varu piekrist, es uzskatu, ka ir jādiskutē vēl par nevalstiskajām organizācijām, kuras tad ir pārstāvētas, lai celtu šīs padomes kompetenci un lai pēc iespējas tās būtu tieši kompetences mediju jautājumos," sacīja ministre.

Kultūras ministrija (KM) esot atvērta priekšlikumiem.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere sēdē gan norādīja, ka deviņi padomes locekļi ir ļoti daudz. Pašreizējais mediju uzraugs piecu cilvēku sastāvā veicot lielāku darba apjomu.

"Sabiedrisko mediju pārraudzība un lielākā daļa no funkcijām, kas nonāks jaunajā padomē ir tā, ko mēs šobrīd pildām. Mēs to pildām labi vai slikti, par to var diskutēt, bet mēs to darām jau ilgus gadus. Un mēs to darām mazākā sastāvā, nekā šobrīd tas ir pateikts jaunajā likumā. Es domāju, ka to ir iespējams varbūt pārvērtēt un pārdomāt, vai šis sastāvs – deviņi cilvēki, kas pārraudzīs sabiedriskos medijus, ir noteikti nepieciešams," teica NEPLP vadītāja.

Jaunās Sabiedrisko mediju padomes darba nodrošināšanai saskaņā ar pašreizējām aplēsēm valsts budžetā ik gadu būtu jāparedz ap 250 000 eiro.

Vērtē arī iziešanu no reklāmas tirgus

Tāpat sēdes laikā skarts jautājums par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas iziešanu no reklāmas tirgus. 

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš norādīja, ka sabiedriskajiem medijiem jāiziet no reklāmas tirgus. To pašu uzsvēra arī, piemēram, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītājs Andris Ķēniņš.

"Gribētu izteikt lūgumu Saeimas komisijai uzturēt tomēr šo jautājumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kas ir ne tikai komercmediju un vispār mediju interesēs, bet tas arī ir pēc būtības sabiedrisko mediju interesēs," sprieda Ķēniņš.

Reklāmas tirgus pamešana vēl nav iekļauta jaunajā priekšlikumā. Atbildīgajā KM skaidroja, ka dalība reklāmas tirgū ir atkarīga no jautājuma virzības valdībā. Tāpēc likumā to varot iekļaut vēlāk. Kultūras ministre norādīja, ka valdībā ir iesniegts informatīvais ziņojums par iespējamajiem scenārijiem reklāmas tirgus pamešanai vai palikšanai tajā.

Pēc ministrijas aplēsēm, kompensējošaiem mehānismiem vajadzētu 5-8 miljonus eiro. Sabiedriskajiem medijiem gan ir jautājumi par reklāmas tirgus pamešanu. Tāpat abu sabiedrisko mediju pārstāvji norādīja uz vajadzību nodrošināt finansiālu neatkarību un skaidroja, ka pašreizējais princips – nodrošināt medija budžetu ne mazāku kā iepriekšējā gadā – nestrādā.

Kopumā gan deputāti, gan nozares pārstāvji atzinīgi vērtēja paveikto darbu. Saeimas komisija atgriezīsies pie šī jautājuma un lems par likumprojekta virzību pirmajam lasījumam pēc tam, kad saņems atzinumu no FM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti