Lēmuma projektu atbalstīja deviņi deputāti, savukārt pret bija parlamentārietis Igors Pimenovs (SC). Plānots, ka Saeima par Rimšēviča pārvēlēšanu lems 31.oktobra plenārsēdē.
Komisijas deputāti šodien iztaujāja Rimšēviču, uzdodot vairākus jautājumus par nākamajiem stratēģiskajiem mērķiem. Tāpat deputātus interesēja gaidāmā eiro ieviešana. Rimšēvičam tika jautāts arī par Latvijas Bankas turpmāko neatkarību un darbību.
„Latvijas Bankas funkcijas nākotnē nemainīsies, izņemot divas mazas nianses. Pirmā – monetārie lēmumi, kas līdz šim tika gatavoti un pieņemti Latvijā, nākotnē tiks pieņemti Frankfurtē, bet jau iepazīstoties ar daudz plašāku Eiropas ekonomiskās telpas finansiālo un ekonomisko stāvokli un diskutējot ar Eiropas centrālo banku vadītājiem. Otra nianse - ļoti cieši integrējoties Eiropas Centrālās bankas ikdienas darbā, iespējams, Latvijas Bankai būs jāpieņem darbā kādi 5-6 cilvēki, lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu ikdienā. Kas attiecas uz pārējo – rezervju pārvaldīšanu, maksājumu sistēmas darbināšanu, skaidras naudas apriti – visi šie jautājumi paliek Latvijas Bankas kompetencē tāpat kā līdz šim," skaidroja Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka Rimšēviča kandidatūru Latvijas Bankas vadītāja amatam izvirzīja valdošās koalīcijas pārstāvji un līdz šim Saeimā pārstāvētie politiskie spēki par Rimšēviča kandidatūru izteicās galvenokārt atbalstoši.
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru laiks ir seši gadi.
Rimšēvičs Latvijas Banku vada jau otro termiņu pēc kārtas. Pirmo reizi Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidenta amatā tika ievēlēts 2001.gada 20.decembrī. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā viņu ievēlēja 2007.gada novembrī uz sešu gadu periodu, kas sākās 2007.gada 21.decembrī.
Rimšēvičs arī pats paudis gatavību strādāt šajā amatā vēl vienu termiņu.
