Saeimas komisija atbalsta ministru algu «iesaldēšanu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma nodot izskatīšanai Saeimā koalīcijas deputātu virzīto likumprojektu par ministru algu palielinājuma iesaldēšanu uz gadu, bet noraidīt opozīcijas priekšlikumu to pašu noteikt uz diviem gadiem.

Saeimā virza likumprojektu par ministru algu nepalielināšanu nākamgad
00:00 / 02:52
Lejuplādēt

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanai tapa valsts budžeta debašu laikā Saeimā. Parlamentāriešu atalgojums ir iesaldēts jau kopš šā gada, ir atbalstīts Valsts prezidenta aicinājums par viņa un padomnieku atalgojuma nepalielināšanu nākamgad.

Saeimas opozīcijas deputāti aicināja, ņemot vērā pandēmijas laika grūtības, solidarizēties un līdzīgu regulējumu attiecināt arī uz ministriem. Opozīcijas deputāti bija rosinājuši šādu regulējumu noteikt līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām.

Taču Valsts kancelejas pārstāve Ineta Artemjeva norādīja, ka tas būtu pārāk neskaidrs termiņa formulējums: „Attiecībā uz termiņu, kas [šajā likumprojektā] paredzēts līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām –  jāsaka, ka Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka valdība turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima ir izteikusi uzticību jaunajam Ministru kabinetam. Līdz ar ko rodas situācija, ka kaut kādā laika periodā atalgojums paliek, teiksim tā, karājoties gaisā.”

Opozīcijas deputāti piekrita termiņa norādi precizēt līdz 2022. gada beigām. Tomēr komisijas sēdē deputātu vairākums nolēma tālākai izskatīšanai Saeimā virzīt vairāku Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” deputātu virzītu teju identisku likumprojektu. Tas paredz ministru un parlamentāro sekretāru atalgojuma indeksāciju neparedzēt tikai nākamajā – 2021. – gadā.

Grozījumi paredz, ka nākamgad Ministru kabineta locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru mēnešalgas aprēķinam tāpat kā šogad par pamatu ņems bāzes algu 1004 eiro apmērā. Mēnešalgu premjeram noteic, bāzes algas apmēram piemērojot koeficientu 4,93, premjera biedram, ministram un īpašu uzdevumu ministram – koeficientu 4,68, parlamentārajam sekretāram – koeficientu 3,63, informēja Saeimas Preses dienests.

Vienlaikus budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars no “Attīstībai/Par!” lika saprast, ka neatbalsta šādu ieceri. Par to viņš izpelnījās opozīcijas deputātes Regīnas Ločmeles (“Saskaņa”) nopēlumu.

„Nedēļas nogalē satikos ar viena liela Latvijas uzņēmuma vadītāju. Viņš teica: ja gribat, taisiet auditus, nu, auditējiet, bet lētu valsts pārvaldi mums nevajag,” sacīja Bondars.

„Mūs visus, gan jūs, komisijas vadītāj, gan mani, gan visu 13. Saeimu kopumā, daudzi Latvijas iedzīvotāji gribētu aizsūtīt mājās. Šie divi likumprojekti, kā lai pasaka, nu, noraidiet, bet cilvēki novērtēs arī to, kurš iesaldēšanas termiņš tika izvēlēts. Starp diviem gadiem un vienu gadu jūs izvēlaties mazāko. To var iztulkot kā „nu, par savējiem parūpējas.” Citējiet tālāk ietekmīgus uzņēmējus,” komentēja Ločmele.

Komisijas atbalstītais un Saeimas plenārsēdē pirmajā lasījumā drīzumā skatāmais priekšlikums paredz uz gadu atteikties no automātiskas premjera, ministru un parlamentāro sekretāru algu celšanas, ja audzis vidējais atalgojums valstī. Šādu ieceri atbalstījuši arī vairāki ministri. Turklāt līdzīgu aicinājumu parlaments saņēma arī par Valsts kontroles vadības atalgojuma nepalielināšanu nākamajā gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti