Likuma pārejas noteikumi šobrīd paredz, ka šāda apraides atļauja būs jāizņem visām stacijām, kurās programmas daļa valsts valodā ir vismaz 50%. Līdz ar to izvēlēties, kādā valodā turpmāk raidīt, nevarētu vairākas radio stacijas, kurās programmas vienādā apjomā ir gan latviešu valodā, gan svešvalodā, piemēram, „Krievijas Hītu Radio.”
Tomēr komisija atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāta Armanda Krauzes priekšlikumu, ka izvēles iespēja būtu arī tām stacijām, kurās latviešu un krievu valodas īpatsvars ir vienāds.
Tas nozīmē, ka radiostacijas, kuras pašlaik raida 50% valsts valodā un 50% citā valodā, varēs izvēlēties – pāriet uz apraidi tikai latviešu valodā vai arī kļūt par radiostaciju svešvalodā.
"Faktiski tas nozīmē, ka palielināsies skaits krievu valodā radošajām radiostacijām. Tas skaits mums ir jāsalīdzina ne tikai ar to situāciju, kas ir uz papīra - kas ir apraides atļaujās rakstīts, bet ar reālo situāciju, kādā valodā šīs radiostacijas raida. Daudzas no tām, kurām ir uzrādīts tikai 30% krieviski, tāpat tās pamanās raidīt arī krieviski. Faktiski tiks leģitimizēta šī valodas lietošana un nedaudz palielināsies krievu valodā raidošo raidstaciju skaits," priekšlikumu skaidroja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Aija Dulevska.
Pēc viņas teiktā, šo grozījumu viens no mērķiem bija ierobežot slēptās retranslācijas iespējas. "Otrs tikpat būtisks bija noregulēt situāciju, kas ir mediju tirgū, kur pašlaik ir iespēja raidīt gan latviski, gan krieviski. Ir tādi, kas, piemēram, izmanto šo likumu pilnīgi ačgārni un latviski raida tikai naktī, formāli pildot šo kvotu. Mēs gribējām, lai šādu neskaidrību vairāk nebūtu," teica Dulevska.
