Dienas ziņas

Pašvaldības sāk atbrīvoties no padomju varas pieminekļiem

Dienas ziņas

Mācītājs ar saziedotām lietām dodas uz Ukrainu

Komisija virza kriminālatbildību par braukšanu reibumā

Saeimas komisija atbalsta kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā virs 1,5 promilēm

Saeimas Juridiskā komisija otrdien lēma izskatīšanai parlamentā virzīt grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Tieslietu ministrijā (TM), grozījumi attieksies uz visu veidu automobiļu, traktoru un citu pašgājēju mašīnu, tramvaju, trolejbusu, motociklu un citu mehānisko transportlīdzekļu, kas pārvietojas ar savu enerģijas avotu, vadīšanu šādā reibumā, izņemot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem.

TM aģentūrai LETA paskaidroja, uz velosipēdu, elektroskrejriteņu un mopēda vadīšanu šī Krimināllikumā plānotā norma neattieksies – par šādu transportlīdzekļu vadīšanu reibumā saglabāsies administratīvā atbildība.

Saeimas Preses dienestā informēja, ka komisija atbalstīja arī saistītos grozījumus Ceļu satiksmes likumā.

"Diemžēl situācija uz ielām un ceļiem liecina, ka ne visi autovadītāji transportlīdzekļa vadīšanu nodala no apreibināšanās. Kriminālatbildība par braukšanu reibumā palīdzēs novērst traģēdijas, ko uz ceļiem izraisa dzērājšoferi un citu apreibinošo vielu lietotāji," norādīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns ("Konservatīvie").

Kriminālatbildību plānots noteikt arī par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Šajā gadījumā netiek paredzēts noteikt šo vielu daudzumu vai ietekmes pakāpi, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka par minēto pārkāpumu piemēros brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Pašlaik atbilstoši Ceļu satiksmes likumam par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Savukārt kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ir paredzēta transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Vienlaikus paredzēts noteikt kriminālatbildību par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes. Pašlaik kriminālsods par to paredzēts transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Lai likumu grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos būs jāatbalsta parlamentam.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns norādīja: “Valstij ir jābūt atbildīgai, ka valsts ignorē to, ka cilvēki tomēr izdara noziegumus. Šobrīd tas ir administratīvais pārkāpums, bet, kad ir cietušie tas ir noziegums. Un diemžēl nogalinātus cilvēkus mēs nevaram atgriezt atpakaļ sabiedrībā.”

Probācijas dienestam būtu jāstrādā ar vairāk cilvēkiem 

Tieši sabiedriskie darbi un obligāti probācijas dienesta apmeklējumi varētu būt ļoti efektīvi, lai atturētu cilvēku vēlreiz sēsties pie stūres reibumā. Tas gan nozīmē, ka probācijas dienestam būtu jāapkalpo vairāk klientu. 

Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece funkciju jautājumos Ilona Linde norādīja: “Ja mēs gribam patiešām kaut ko darīt lietas labā un mainīt šo situāciju, jāstrādā ar problēmām, kuru dēļ šis cilvēks lieto. Vienalga, vai tā ir atkarība, kas ir tiešām slimība, vai epizodiska lietošana. Diezgan naivi domāt, ka, paredzot naudas sodu un to masveidā piemērojot vai paredzot īslaicīgu brīvības atņemšanu un to masveidā piemērojot, mēs panāksim pozitīvu rezultātu. Tā nav tikai atnākšana uz dienestu, tikai atzīmēšanās, ka es te esmu. Tas ir pamatīgs smags darbs,  un tam darbam ir vajadzīgi resursi.”

Pēc probācijas dienesta aplēsēm katru gadu būtu jāstrādā ar aptuveni 1000 cilvēkiem vairāk nekā līdz šim. 

TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska atzina: “Valsts probācijas dienests ir aprēķinājis, ka no 2024. gada līdz 2026. gadam būs nepieciešamas 38 jaunas amata vietas un papildu finansējums vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā. Un tad katru gadu vairāk nekā miljons tieši attiecībā uz soda izpildi.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt