Panorāma

Pensionāri prasa valdībai pieņemt LM piedāvājumu

Panorāma

Deputāta priekšlikums paredz vēl dārgākus ātros kredītus

Atbalsta I. Bičkoviča kandidatūru

Saeimas komisija atbalsta Bičkoviča virzīšanu AT priekšsēdētāja amatam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vairākums Saeimas Juridiskās komisijas deputātu otrdien atbalstīja līdzšinējo Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā. Pret to gan iebilda partijas „Vienotība” politiķi.

Deputāti sēdē uzklausīja Bičkoviču, kurš vairāk nekā pusstundu stāstīja par Augstākās tiesas darbu un prioritātēm.

„Šobrīd mūsu rūpe ir [lietu] skaits, atlikums, termiņi. Un diemžēl kaut kur otra plānā nereti paliek kvalitāte. Strādājam pie tā lai Augstākās tiesas nolēmumi būtu akadēmiskāki, zinātniski pamatotāki. Esam šobrīd raduši iespēju un pavisam tikko sākuši strādāt pa vienam zinātniskajam analītiķim katrā departamentā. Nākotnē mums ir doma pēc līdzības ar Satversmes tiesu vispār izveidot atsevišķu šādu zinātniski analītisko departamentu, ja to mums budžets atļaus,” Saeimas komisijā sacīja Bičkovičs.

Ivars Bičkovičs
00:00 / 00:45
Lejuplādēt

Bičkovičs solīja, ka pēc pārvēlēšanas īpašu uzmanību pievērsīs komunikācijas un tiesu varas reputācijas uzlabošanai.

Pēc Bičkoviča prezentācijas deputātu balsojums nebija vienprātīgs. Septiņi komisijas deputāti atbalstīja viņa virzīšanu balsojumam, savukārt trīs bija pret to.

Pret Bičkoviča virzīšanu apstiprināšanai AT priekšsēdētāja amatā nobalsoja „Vienotības” deputāti Solvita Āboltiņa un Andrejs Judins, kā arī Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums.

”Frakcijā mēs tikāmies gan ar Bičkoviča kungu, gan ar Guļāna kungu, un, ņemot vērā arī tiesnešu viedokli balsojumā, kas nebija viennozīmīgs, un arī mūsu pašu domas saliekot kopā, frakcijas vairākums uzskatīja, ka man komisijas sēdē ir jābalso pret. Un droši vien, ka arī Saeimas sēdē mēs balsosim pret. Uzskatām, ka tomēr Bičkoviča kungam varbūt nedaudz pietrūkst iniciatīvas, kas ir nepieciešama, lai tiesu varu padarītu sabiedrībā vairāk mīlētu un, lai tās problēmas, kas ir tiesu varā identificētas, varētu sakārtot.” - Tā savu balsojumu pret” Bičkoviča kandidatūru Latvijas Radio pamatoja Juris Viļums.

Pirms balsojuma komisijā Ābotiņa veltīja asu kritiku Bičkovičam, norādot, ka AT priekšsēdētājam, kurš vienlaikus ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs, būtu jābūt tieslietu sistēmas līderim, tādēļ šajā amatā nepieciešams „izcils kandidāts”. Pēc Āboltiņas domām, Bičkovičs tāds nav, jo AT plēnumā, kurā tika lemts par priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanu, 15 tiesneši nobalsoja par otru kandidātu Andris Guļānu un vēl vairāki tiesneši savas balsis nav atdevuši nevienam no kandidātiem.

Āboltiņa arī pārmeta, ka pēdējos gados visas iniciatīvas, kas saistītas ar tiesu varas reformām, nākušas ne no Bičkoviča vadītās Tieslietu padomes, bet gan likumdevēja, kam turklāt nācies cīnīties par šo reformu īstenošanu pret tiesu varu, kas neko neesot vēlējusies mainīt.

Deputāts Andrejs Elksniņš („Saskaņa”), kurš komisijas balsojumā balsoja par Bičkoviču, norādīja, ka patlaban tiesību aktos nav noteikts, kādā veidā likumdevējs var noraidīt AT priekšsēdētāja amata kandidātu, ko iepriekš atbalstīja AT plēnums. Tādējādi kandidāta noraidīšana būtu uzskatāma par iejaukšanos tiesu varas pašpārvaldē un veicinātu konfrontāciju ar likumdevēju.

Elksniņš, uzsvēra, ka parlamentam būtu jāatrod ļoti spēcīgi argumenti, lai neatbalstītu kandidatūru, ko izvirzījis Augstākās tiesas plēnums:

”Likumdevējam, ņemot vērā Satversmes struktūru, ir visas tiesības un arī pienākums balsot par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, arī vētīt Augstākās tiesas plēnuma virzīto kandidātu. Bet, lai saglabātu balansu un trauslās attiecības starp likumdevēju varu, izpildvaru un tiesu varu, argumentiem, lai noraidītu kādu kandidātu, ko virza tiesnešu pašpārvalde – Augstākās tiesas plēnums, ir jābūt ļoti nopietniem. Nopietnu pretargumentu, lai neatbalstītu Bičkoviča kunga kandidatūru, nav. Lielā mērā viņš ir izskaidrojis gan Augstākās tiesas nākotnes plānus, gan arī jauninājumus, gan arī ieskicējis pamatproblēmas, kas pastāv Augstākajā tiesā. Līdz ar to viņš ir atbalstāms kandidāts.”

Andrejs Elksniņš
00:00 / 00:17
Lejuplādēt

Saeima par Bičkoviča atkārtotu pārvēlēšanu AT priekšsēdētāja amatā lems 28.maijā.

Jau ziņots, ka aprīļa beigās Augstākās tiesas plēnuma sēde tiesneši AT priekšsēdētāja amatam nolēma virzīt Bičkoviču. Savukārt Tieslietu padome iepriekš bija paudusi atbalstu gan Bičkovičam, gan Guļānam. Abi apliecinājuši gatavību atkārtoti kandidēt uz AT priekšsēdētāja amatu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti