Par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem Saeima varēs liegt deputātam runāt Saeimas sēdēs vai arī izslēgt no Saeimas sēdēm, attiecīgi izdarot ieturējumus no mēnešalgas 20 procentu apmērā par katru neapmeklēto sēdi. Pēc ieturējumu atvilkšanas deputātam jāsaņem vismaz minimālā mēnešalga.
Saeimas kārtības ruļļa grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”, ko parakstījuši 13 854 pilsoņi. Tas paredzēja Saeimai tiesības lemt par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva, ja būtiski pārkāpts deputāta svinīgais solījums, informē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka, redzot sabiedrības sašutumu par gadījumiem, kad atsevišķi deputāti saņem pārkāpumam neadekvātu sodu, komisija ir paredzējusi plašākas iespējas adekvāti reaģēt - līdz pat iespējai liegt deputātam piedalīties sešās Saeimas sēdēs, attiecīgi būtiski samazinot atalgojumu.
Patlaban par deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem deputātam var izteikt mutvārdu brīdinājumu, izteikt rakstveida brīdinājumu vai arī izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Čepāne Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka līdz šim Saeimas Ētikas komisijai bija daudz darba, bet sodi bija neefektīvi, un deputāti bieži vien necentās labot savas kļūdas. Tagad stingrākas sankcijas varētu mainīt situāciju.
"Providus" pētnieks Valts Kalniņš Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka, no vienas puses, efektīvāki sodi deputātiem būtu nepieciešami, bet jāņem vērā, ka līdzšinējā praksē daudzi Ētikas komisijas izskatītu gadījumi bija saistīti ar partijas pozīcijām. Kalniņš pauda bažas, ka jaunu sodu ieviešana veicinās ētikas jautājumu politizēšanu un varētu ļaut politiski nevēlamos deputātus izslēgtu no Saeimas darba.
Ir bažas tieši par „robežgadījumiem”, kad deputāta izteikumi politisku iemeslu dēļ šķiet nepieņemami, un tad ar jaunu sankciju palīdzību pozīcija var „iezāģēt opozīcijai”, izslēdzot deputātu no Saeimas sēdēm, norādīja Kalniņš. Viņš pieļāva, ka gadījumu izvērtēšanai varētu piesaistīt neatkarīgus ekspertus un varētu veidot lēmumu un argumentāciju datu bāzi, apkopojot, kas deputātu rīcībā ir pieļaujams un kas nav.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars savukārt sprieda, ka grozījumi Saeimas Kārtības rullī būs ieguvums, jo tas novērsīs problēmas, kad brīdinājums nav pietiekams līdzeklis, lai sodītu deputātu. Savukārt pilsoņu iniciatīvas piedāvātais variants izslēgt deputātu no Saeimas pavisam, bez vēlētāju ziņas radītu konstitucionālās problēmas.
Tāpat grozījumi paredz, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā strādās pa diviem deputātiem no katras frakcijas. Patlaban Kārtības rullis nosaka, ka darbam šajā komisijā ievēlē pa vienam deputātam no katras frakcijas. Čepāne raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja, ka šāds komisijas sastāvs līdz šim bieži vien traucēja komisijas darbu kvoruma trūkuma dēļ.
Grozījumi Saeimas Kārtības rullī trešajā galīgajā lasījumā vēl jāvērtē parlamentā.
