Arī trešdien, kad Saeimas Sociālo lietu komisija sanāca kopā, lai pilnveidotu priekšlikumus grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā bez skaļām replikām un asas ironijas deputāti neiztika. Protestus raisījušajam priekšlikumam deputāti nepievērsās, bet gan olšūnu ziedotāju reģistra veidošanai.
"Mums ir vairākas ārstniecības iestādes, kur veic neauglības ārstēšanu, bet mums nav kopīgas datu bāzes, kas ļoti stingri tika prasīta Veselības ministrijai (VM)," sacīja komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).
"Mēs nevaram uz šodienu vēl pateikt par kādu konkrētu personu – par kādu jaunu sievieti, kura ir bijusi vairākās ārstniecības iestādēs un ziedojusi savas olšūnas, un tas jau ir traģiski," norāda Barča.
Deputāti uzsver, ka mērķis ir sargāt sieviešu veselību, lai tās neziedotu olšūnas tik bieži, ka var apdraudēt veselību. Komisijā, kā pastāstīja Barča iepriekš esot vērsušies satraukušies jaunu sieviešu vecāki.
VM izmaiņu mērķi atzīst, taču uzskata, ka jaunu vienotu reģistru var neveidot. „Eiropā stājusies spēkā jauna regula par personu datu aizsardzību, kur īpašs uzsvars likts uz datu apstrādes minimumu, ierobežojumiem šo datu apstrādē, lai tie būtu iespējami mazāk personu aizskaroši," pauž VM Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Anita Jurševica.
Viņa norādīja, ka ministrijai ir piedāvājums, kā šo jautājumu risināt, neveidojot valsts iestādes uzturošu reģistru. Proti, tā kā ārstniecības iestādes jau šobrīd uzturot savus olšūnu donoru reģistrus, būtu jānosaka iestādēm pienākums savā starpā apmainīties ar informāciju par donoriem.
Pret VM priekšlikumu iestājās deputāts Andris Bērziņš (ZZS), kā arī vēl vairāki citi komisijas deputāti. „Savā starpā apmainīties (ar informāciju) – tā tas nav. Mums ir vienošanās, ka tas ir vienots reģistrs," sacīja Bērziņš. Viņam piekrita Romualds Ražuks ("Vienotība"). "Tas, uz ko mēs paļāvāmies, izrādās, neeksistē. Manuprāt, paskaidrojums, ka kaut kāda regula neļauj to darīt, man liekas, neiztur nekādu kritiku," norādīja Ražuks.
Jurševica savukārt uzsvēra: no neauglības ārstēšanas klīnikām valsts tikai tad pirktu pakalpojumus, ja tās nodrošinātu savstarpējo informācijas apjomu. No deputātu puses gan ieskanējās skeptiskas replikas, ka ne visi šie uzņēmumi ir šādās līgumattiecībās ar valsti.
Savukārt biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle sēdē ievēroja, ka abas puses – deputāti un ministrija pastāv vien uz savu viedokli. „Diskusija no deputātu puses bija diezgan agresīva, un, iespējams, ka VM ierēdņiem nebija pietiekamu spēju, kā pastāstīt savu viedokli un izstrādāto plānu tā, lai to saprastu. Tā nebija diskusija. Katrs mēģina savā virzienā runāt un neieklausās viedoklī," novēroja Ķelle.
Sociālo lietu komisija trešdien nevienojās, ko darīt ar olšūnu donora reģistra izveidi, šo jautājumu vēl turpinās skatīt. Pēc sēdes Barča norādīja, ka deputāti nebija apmierināti ar VM atbildēm, jo ministrijai atbilstoši likumam ir jāveido šāds reģistrs. Komisija par secināto rakstīs vēstules VM, premjeram un Datu valsts inspekcijai.
Pērn jūnijā pēc skaļiem protestiem pie Saeimas deputāti divās sēdēs pēc kārtas lēma atlikt galīgo balsojumu par likumprojektu, kas liegtu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas.
Ziņots, ka Saeimas sociālo lietu komisijas uzdevumā Saeimas sabiedrības veselības apakškomisija otrdien, 3.maijā, skatīja jautājumu, vai virzīšanā uz trešo lasījumu Saeimā Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā jāatstāj otrā Saeimas lasījuma redakcija, ka par olšūnu donori drīkst būt tikai dzemdējusi sieviete. Toreiz apakškomisijas lēmums bija par labu šai redakcijai.
Ziņots, ka 2014.gada rudenī atvērtais Seksuālās un reproduktīvās veselības likums kļuvis par diskusiju lauku starp strikti tradicionālu un brīvāku uzskatu piekritējiem, jo paredzēts, ka par olšūnu donori drīkst būt tikai dzemdējusi sieviete. 2016. gada sākumā pret šādu liegumu jau sākta parakstu vākšana sabiedriskās iniciatīvas portālā „ManaBalss.lv”.
Tikmēr diskusijas par tādiem būtiskiem jautājumiem kā dzimumšūnu donoru reģistra izveide un dzimumšūnu importa un eksporta ierobežojumu atcelšana palika novārtā.
