Saeimas komisija: Ārzemēs ciemoties varēs «sistēmas bērni» no 12 gadu vecuma

Līdz šim likumā nebija norādīts vecums, kādā bērni var doties ciemoties uz ārzemēm, bija vien ieteikuma rakstura vadlīnijas. Šādos braucienos bieži vien devušies bērni vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem, kurus nereti ārzemnieki vēlāk arī adoptējuši.

Grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā virzīja Labklājības ministrija. Ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka ("Vienotība") stāsta, ka bāriņtiesu prakse saistībā ar ārzemju braucieniem ir neviennozīmīga. Tāpat ne vienmēr tiekot ievērotas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadlīnijas, kurās norādīts, ka uz ārzemēm nevajadzētu doties bērniem, kuri jaunāki par septiņiem gadiem.

"Mūsu ieskatā arī septiņi gadi bērnam ir tāds ļoti agrīns attīstības posms, kad viņš vēl daudzas lietas nespēj izšķirt vai nespēj adekvāti izšķirt. Līdz ar to ir likumā nepieciešams noteikt robežu, no kuras tomēr būtu lielāka pārliecība, ka tas bērns ir pieņēmis pareizu lēmumu, jo tomēr mēnesi atrasties citā valstī, citā valodā, tas bērnam var būt traumatiski un pēc tam ar tām sekām ir jācīnās. Ir jārēķinās, ka šiem bērniem ir bagāža līdzi, un līdz ar to mūsu ieskatā bija nepieciešams to likumā noteikt," skaidro Ploka.

Saeima galīgajā lasījumā šos grozījumus varētu apstiprināt jau nākamnedēļ.

KONTEKSTS:

Deputāti jau martā atbalstīja aizliegumu viesprogrammās piedalīties bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem.

Pirmo reizi Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas ciemošanos ierobežotu, ministrija uz Saeimu virzīja pērnā gada nogalē, taču neveiksmīgi. Toreiz nolēma veidot īpašu darba grupu, lai meklētu kompromisus. Iebildumi bija saistīti ar vēlmi liegt ārvalstu ciemošanos audžuģimenēs ievietotiem bērniem un maziem bērniem.

Pret grozījumiem iebilst Bāriņtiesu asociācija un ārvalstu adoptētāju ģimenes pārstāvošie juristi. Bāriņtiesas šādus ierobežojumus sauc par bērnu interesēm neatbilstošiem. Uzskats, ka dalība viesprogrammās ir tendēta tikai uz ārvalstu adopciju, esot maldīgs.