ĪSUMĀ:
- Pēc KP lieguma Rīgā pagaidām darboties "Tīrīgai" valdība izsludināja ārkārtējo situāciju atkritumu jomā Rīgā.
- Ārkārtējā situācija var būt spēkā līdz strīda izskatīšanai tiesā vai Saeimas lēmumam to atcelt.
- Tagad Saeimas komisijā ārkārtējo situāciju neatbalstīja.
- Gala lēmums jāpieņem Saeimas balsojumā.
- Ministrija un operatori: Ārkārtējā situācija ļauj līdzšinējiem operatoriem turpināt atkritumu izvešanu.
- KP: Izvest atkritumus drīkst arī bez ārkārtējās situācijas.
Galīgais lēmums vēl jāpieņem Saeimas plenārsēdē, kuras kompetencē ir lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību, pēc tam kad tādu jau izsludinājusi valdība. Ja Saeimas lēmums būs negatīvs, attiecīgais valdības lēmums zaudēs spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiks atcelti.
Konkurences padomes (KP) pārstāvis komisijā skaidroja, ka situācija ir atrisinājusies, atkritumi ir izvesti, līdz ar to ārkārtējai situācijai patlaban nav pamata. “Mēs paredzējām, ka līgumiem jāpaliek spēkā un jāturpina darboties iepriekšējiem. Rīkojums paredz, ka faktiski tiesiskās attiecības starp Rīgas domi un atkritumu apsaimniekotājiem ir turpināmas uz tiem pašiem nosacījumiem un to pašu maksu,” sacīja Konkurences padomes valdes loceklis Jānis Račko.
Pretējās domās ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā arī atkritumu apsaimniekotāji.
VARAM pārstāve Anda Ozola lūdza deputātus apstiprināt ārkārtējo situāciju, ņemot vērā jautājumu par spēkā neesošiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem. "Mēs riskējam ar diezgan lielām problēmām Rīgas pilsētā," norādīja Ozola.
“Ja Saeima ceturtdien nobalsos, ka ārkārtas situācija ir jāatceļ, tad mēs saskatām tur daudz dažādu risku, tostarp juridisku risku. Mēs neredzam juridisku pamatojumu to turpināt un vispār sniegt pakalpojumu, jo uzskatām, ka visi mūsu esošie līgumi nav spēkā un līgums ar pašvaldību arī nav spēkā. Un mums nav nekāda pamata nevienam Rīgas operatoram turpināt sniegt pakalpojumu,” norādīja SIA “Clean R” izpilddirektors Valerijs Stankevičs.
Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) deputāts Daniels Pavļuts uzsvēra, ka komisijai būtu jāsaprot, kas ir tie jautājumi, par ko vērts diskutēt un par kuriem ne. "Es savā darbībā sevi esmu parādījis kā KP aizstāvi. Bet ļaujiet man norādīt, ka KP pārkāpa savas kompetences. [..] Valsts pārvaldes darbs bija nodrošināt, ka atkritumi tiek izvesti situācijā, kad cilvēkiem nav spēkā atkritumu izvešanas līgumi. Tam bija vajadzīgs valdības lēmums.
Ja atcelsim lēmumu, vai tad gribam pateikt, ka Tautsaimniecības komisija ir par to, ka pilsēta slīkst atkritumos? Nevajag jaukties valdības darbā!" aicināja Pavļuts.
Deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) pauda, ka, viņaprāt, šajā jautājumā notiekot "kāda cita spēle". "Kad valdība pieņēma lēmumu par ārkārtēju situāciju, lēmums tajā pašā dienā netika nests uz Saeimu. Tas viss bija ar mērķi, lai ievilktu jautājumu uz nedēļu un apietu debates Saeimā un balsojumu, parlamentu nostādot muļķa lomā," sacīja deputāts.
Politiķis uzsvēra, ka, viņaprāt, ārkārtas situācija ir tikai tāpēc, lai atzītu, ka vecie apsaimniekošanas līgumi nav spēkā. "Aicinu neatbalstīt atkritumu mafijas legalizēšanu parlamentā!" rosināja Feldmans.
Parlamentārietis Artūrs Toms Plešs (AP) pauda nožēlu, ka deputātam radies šāds priekšstats par notiekošo, uz ko saņēma Feldmana piezīmi, ka "jūs viņu izveidojāt".
Nonākot līdz balsojumam par sagatavoto rīkojuma projektu, deputātu balsis sadalījās vienādi - pieci parlamentārieši balsoja par rīkojuma projektu, bet pieci - pret. Arī pēc atkārtota balsojuma rezultāts nemainījās.
Pret rīkojuma projektu balsoja partijas "KPV LV", JKP un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti.
Jautāts, kāpēc balsojums komisijā "KPV LV" deputātu vidū atšķīries no šī politiskā spēka ministru balsojuma valdības sēdē, komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") aģentūrai LETA skaidroja, ka, ja valdība nebija nodrošinājusi ātru lēmuma nonākšanu Saeimā, par to parlamentā lemjot tikai pēc nedēļas, tad situācija neesot nemaz tik ārkārtēja.
Vitenbergs balsoja pret rīkojumu, norādot: "Iegansti, kādēļ neatbalstīja, katram droši vien ir dažādi. Mans kā deputāta viedoklis – es īsti neuzskatu, ka tā ir ārkārtas situācija. Drīzāk domāju, ka tā ir Rīgas domes nolaidība, ka esam nokļuvuši līdz šādam stāvoklim, jo Konkurences padome jau vairākus gadus par to ir aizrādījusi un brīdinājusi par sekām, kas varētu būt. Bet Rīgas dome kā tāds buldozers ir gājusi uz priekšu šajā "Tīrīgas" sakarā. Un te nu mēs esam. (..) Rīgas dome pierādīja – ja viņi grib, tad ļoti īsi un koncentrēti spēj vienoties, kā viņi to vienā vakarā izdarīja šajā ārkārtas situācijas noregulējumā. Nu, tad sanāciet kopā vēlreiz un pārslēdziet līgumus. Mans uzstādījums – kāpēc nevar palikt tā, kā bija? Tie bija normāli konkurences apstākļi."
Par rīkojuma projektu balsis atdeva AP, partiju apvienības "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienības, kā arī partijas "Saskaņa" deputāti. Vairāki "Saskaņas" deputāti gan sēdes laikā komisijas telpu pametuši.
Par ārkārtēju situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā ceturtdien, 19. septembrī, lems Saeima.
Tikmēr Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rigai”) Saeimas komisijas lēmumu uzzināja no žurnālistiem un solīja, ka domās, kā risināt situāciju gadījumā, ja arī parlamenta vairākums neatbalstīs ārkārtas situācijas izsludināšanu. “Mums krīze nebūs, neskatoties uz to, es garantēju. Mēs turpinām izvest.
Varbūt tad vajadzētu pieņemt Rīgas domei atbilstošu regulējumu. Par to es padomāšu. Varbūt steidzīgi pieņemsim regulējumu,” sacīja Burovs.
KONTEKSTS:
No 15.septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.
Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA "Getliņi EKO" noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu vienošanos par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu publiskās-privātās partnerības ietvaros ar SIA "CREB Rīga", kuru izveidoja divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide".
Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".
Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi EKO". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.
Valdība 11.septembrī izsludināja ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.
Ņemot vērā valdības rīkojumu, Rīgas dome organizēja sarunu procedūru, kuras laikā trīs no četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem - "Clean R", "Eco Baltia vide" un "Lautus" - piekrita turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu. Kopumā šie trīs operatori līdz šim nodrošināja atkritumu apsaimniekošanu 96% Rīgas teritorijas, kā rezultātā šo uzņēmēju klientiem nemainās ne pakalpojuma tarifs, ne arī citi nosacījumi.
Savukārt atkritumu apsaimniekotāja "Pilsētvides serviss" līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi "Clean R" un "Eco Baltia vide". "Clean R" apkalpos juridiskās personas, bet "Eco Baltia vide" - privātmāju īpašniekus. Arī šiem iedzīvotājiem ierastā sistēma nemainās un uzņēmēji pakalpojumu nodrošina par līdzšinējām cenām. Arī jauni līgumi šiem iedzīvotājiem jāpārslēdz nav.
Ārkārtas situācija būs spēkā līdz brīdim, kad KP un Rīgas domes strīdu izskatīs tiesa, vai arī ārkārtas situāciju neatcels Saeima. Patlaban paredzēts, ka regulējums darbosies ne ilgāk kā trīs mēnešus.
