Āboltiņa pēc skaļi izskanējušās trīs portatīvo datoru zādzības no parlamenta sēžu zāles centās atlaist Steinu. Paralēli, pamatojoties uz šo pašu zādzību, Saeimas Prezidijā tika pieņemts lēmums izveidot jaunu Saeimas iekšējās drošības vadītāja amatu. Bez konkursa tam tika noskatīts Drošības policijas darbinieks Jānis Gulītis un pirms nedēļas prezidijs viņu šajā amatā arī apstiprināja.
Tomēr Steins līgumu ar jauno darbinieku atteicās parakstīt.
Pats galvenākais varētu būt iemesls, ka nav vēl saņemta un nav pat pieprasīta pielaide valsts noslēpumam. Un bez šādas pielaides minētās funkcijas nevar veikt pretendents. Ja visi šie darbi, kas bija jāizdara pirms Prezidija lēmuma pieņemšanas, tagad tiks izdarīti, nav nekādu problēmu parakstīt arī darba līgumu,” savu rīcību skaidro Steins.
Viņš savai rīcībai min arī citus iemeslus, piemēram, to, ka Saeimas iekšējās drošības vadītāja amata apraksts dublējas ar paša Saeimas Kancelejas direktora amata aprakstu un Gulītim uzdotais līgumdarbs – Saeimas drošības izvērtējuma ziņojums, joprojām neesot pieņemts.
Āboltiņa savukārt uzsver, ka arī līdz pielaides valsts noslēpumam saņemšanai Gulītim darba netrūkšot, tādēļ Steina rīcība neesot adekvāta.
Viņš turpina apzināti kavēt to, lai šajā mājā drošība tiktu sakārtota, kas man raisa bažas – kas tam ir par pamatu? Jo pielaide pirms amata pienākumu uzsākšanas ir nepieciešama atsevišķiem amatiem, kas ir likumā noteikts, kā piemēram, SAB direktors, Valsts prezidents, nenosaukšu droši vien visus. Likumā. Tikai tad, ja likumā ir noteikts šāda pielaide, tāda tiek prasīta pirms tam,” argumentē Āboltiņa.
Viņa uzsvēra, ka vēl trešdien tikusies ar Valsts policijas, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja vadītājiem, kuri apliecinājuši, ka Gulītis esot amatam atbilstoša kandidatūra. Par spīti iebildumiem, darba līgumu ar Gulīti tagad parakstījis Steina vietnieks Valdis Ziemelis. Kā kļuvis zināms Latvijas Televīzijai, jaunā darbinieka alga būs visai iespaidīga – vairāk kā 2200 eiro mēnesī.
