Lai gan galvenie iemesli ir saistīti ar vēlmi kaut ko mainīt savā karjerā, viņi nenoliedz, ka lēmumu ietekmējusi arī vadības maiņa šī gada sākumā, kad no biroja uz Satversmes tiesu aizgāja Gunārs Kusiņš.
Edgars Pastars Saeimas Juridiskajā birojā strādā kopš 2005.gada. Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanas viņš gan piekrita kļūt par viņa padomnieku, taču pēc pusotra gada atgriezās Saeimā. Nu viņš ir atkal nolēmis no Juridiskā biroja aiziet. Atlūgumu Pastars iesniedza vienā dienā ar Jāni Plepu.
„Es domāju, ka mums katram ir savi iemesli, mēs daudzas lietas esam darījuši kopā, rakstījuši, pētījuši, strādājuši, tas nav pārsteigums. Es atnācu uz biroju, kuru vadīja Gunārs Kusiņš un pēc tam sniedzu visu atbalstu kolēģiem, bet tagad laiks katram darīt savu darbu, tagad man laiks pamēģināt ko jaunu savā dzīvē,” Latvijas Radio sacīja Pastars.
Arī Plepa atbilde ir diplomātiska – Jaunais gads esot pārmaiņu laiks.
„Sākot savu profesionālo akadēmisko karjeru un praktiķa karjeru, sākotnēji bija iespēja virzīties paralēli pa abiem ceļiem, bet kādā brīdī jāizdara izvēles,” sacīja Pleps.
Viņš birojā nostrādāja gandrīz septiņus gadus, un „tas bija interesants laiks, bet tagad es jūtu vajadzību šīs iegūtās zināšanas transformēt pētījumos”.
Pastars pēdējo mēnešu laikā publiski komentējis vairākas lietas, kas varētu būt netīkamas atsevišķiem ietekmīgiem politiķiem. Piemēram, par 12.Saeimas vēlēšanu rezultātu tiesas prāvu, arī par to, vai deputāts var nolikt mandātu pirms svinīgā solījuma došanas, kā rezultātā 12.Saeimas pirmajā sēdē tomēr bija spiests piedalīties Jānis Junkurs.
„Ja kāds mans tvīts liekas par labu vai par sliktu kādam politiskajam spēkam, tas nenozīmē, ka atbalstu vai nosodu šo spēku. Tik primitīvi tas nav jāuztver,” neilgi pirms jaunās Saeimas sanākšanas tvītoja Pastars.
Viņš neizslēdz, ka kāds politiķis varētu būt uz viņu apvainojies.
Juridiskā biroja darbā vienmēr kādam var kaut kas nepatikt, kāds domā, ka kaut kas notiek par labu vienam vai otram politiskajam spēkam, taču tā tas nav, situācijās, kad kādam šķiet, ka tā tas ir, ir tikai šķietamība, uzsvēra Pastars.
Pastars gan norāda, ka viņa aiziešana nebūtu jāsaista ar kādu politisko ietekmēšanu. Arī Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere, kuru aizgājušā Kusiņa vietā februārī amatā apstiprināja Solvitas Āboltiņas vadītais 11.Saeimas Prezidijs, apgalvo, ka nekādu spiedienu neesot izjutusi un arī nākotnē nekam tādam nepakļautos. Birojam galvenais esot neitralitāte un objektivitāte, un tā esot bijis arī emocijām bagātajā laikā uzreiz pēc vēlēšanām, apgalvo Meistere.
Sanākot jaunajai Saeimai, bija daudz juridiski teorētisku jautājumu, kurus apspriest - vai var apstiprināt mandātus, ja deputāts vēl nav nodevis zvērestu, „daudz teorētisko jautājumu bija”, taču, „ja arī ir kādi pārmetumi, tad tikai man”, norādīja Meistere.
Pleps un Pastars abi specializējušies tieši konstitucionālajās tiesībās, un jau tagad ir skaidrs, ka nākamgad Saeimas darba kārtībā būs vismaz vieni Satversmes grozījumi – par tautas vēlētu prezidentu. Tomēr Pleps neuzskata, ka viņu aiziešana birojam radīs lielas problēmas.
„Man šķiet, ka tas ir liels pārspīlējums. Juridiskais birojs bija pirms mūsu atnākšanas un būs arī pēc aiziešanas. Birojā strādā kolēģi, kuriem ir zināšanas un praktiskā darba pieredze, par spīti pavadītajiem gadiem pēc pieredzes esam vieni no jaunākajiem kolēģiem, nav šaubu, ka viņi spēs izdarīt visu,” norādīja Pleps.
Meistere gan godīgi atzina, ka viņai par to ir bažas.
„Vēl neesmu aptvērusi. Viņi ir redzamākie cilvēki konstitucionālajās tiesībās vispār Latvijā, tas ir liels zaudējums Juridiskajam birojam,” atzina Mestere.
Formāli gan atlūgumi vēl nav pieņemti un notiek mēģinājumi, kuros varētu iesaistīties arī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece, abus pierunāt palikt. Tomēr šobrīd Pastara un Plepa palikšanas Saeimā šķiet maz ticama.
