Saeimas loceklim nevar uzlikt administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas – šī norma drīzumā varētu tikt izslēgta no Satversmes, jo arī pirms trešā lasījuma neviens deputāts neiesniedza iebildumus pret atteikšanos no administratīvās imunitātes. Tomēr līdz šim nebija izdevies līdz galam atrisināt jautājumu par to, kā lai sabiedrība uzzina par deputātu pārkāpumiem.
Šobrīd lūgumus izdot deputātus sodīšanai skata Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tāpēc kā risinājums tika apsvērta iecere izveidot Saeimas Kārtības rullī īpašu procedūru, kas ļautu par deputātiem pārkāpējiem ziņot arī turpmāk.
Juridiskajā komisijā pret to iebilda „No sirds Latvijai” pārstāvis Gunārs Kūtris. Savukārt Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības aicināja konceptuāli nobalsot par priekšlikumu, vai atklātība būtu saglabājama.
Juridiskajā komisijā atklātību atbalstīja vairākums – pārstāvji no „Vienotības”, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības. „Saskaņa” balsojumā nepiedalījās, bet līdz ar „No sirds Latvijai” balsojumā atturējās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, arī Saeimas vicespīkers Gundars Daudze.
Juridiskā komisija vienojās pagaidām nelemt arī par Satversmes grozījumiem, jo vispirms Juridiskais birojs līdz 7.martam apņēmās izstrādāt grozījumus kārtības rullī un citos likumos, kas ļautu informāciju par deputātu pārkāpumiem saņemt arī turpmāk.
