„Viennozīmīgi ir bijība gan no Saeimas lielās zāles, interjera un kopumā atmosfēras, kas valda. Tā ir atbildības sajūta, uzņemoties deputāta pienākumus, apzinoties, ka strādā ne tikai valsts labā, bet arī atbildīgi pret vēlētājiem," sacīja Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
Regīnai Ločmelei-Luņovai ("Saskaņa") šī diena izvērtās simboliski, jo viņu sākotnēji neielaida cauri galvenajai parlamenta ēkas ieejai. Tomēr viņa mēģināja vēlreiz un iekļuva Saeimā. „Tas nozīmē, ka esmu tēmēta uz konstruktīvu darbu, bet būšu neatlaidīga.”
„Lielākā daļa zāles ir personīgi pazīstami cilvēki, atpazīstami šajos ilgajos gados, ņemot vērā manu darbošanos kultūras jomā,” pauda Arvīds Platpers ("No sirds Latvijai").
Raimonds Bergmanis (ZZS) atzina, ka ir zināms uztraukums, jo pirms tam parlamenta sēžu zālē nav bijis: „Ļoti iespaidīgi.”
„Kā domes priekšsēdētājam 17 gadus strādājot, bija tā lielā atbildība, ka uz domes priekšsēdētāju balstās. Šeit vairāk būs jāstrādā komandā," secina Juris Šulcs ("Vienotība").
Savukārt Arturs Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība) sūkstījās par sliktu dzirdamību Saeimā, īpaši nevarot Solvitu Āboltiņu sadzirdēt.
