Deputāti paziņojumā stingri nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā un uzsver Latvijas atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Augstākas Radas leģitīmajai varai.
Komisiju deputāti atzīmē, ka situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka un Krievija ar savu militāro agresiju pārkāpj starptautiskās normas. Šī rīcība vērtējama kā pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē.
Komisijas pilnībā pievienojas Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidentes un ārlietu ministra paziņojumam, kurā nosodīta Krievijas rīcība. Deputāti aicina Krieviju izbeigt visa veida agresiju un provokāciju, nekavējoties izvest savu karaspēku uz to bāzēm un ievērot starptautiskās saistības.
Tāpat komisijas rosina starptautiskajai sabiedrībai paust stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, Eiropas Savienībai un EDSO nekavējoties izvietot Ukrainā robežu novērošanas misijas, kas kontrolētu noslēgto vienošanos ievērošanu.
Paziņojuma tekstu deputātiem piedāvāja Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija).
„Saskaņas centrs” uzskatīja, ka šis paziņojums ir pārāk emocionāls, tāpēc piedāvāja savu alternatīvu. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Potapkins (SC) stāstīja, ka alternatīvajā variantā pasts atbalsts Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai, iebilsts pret karaspēka izmantošanu no jebkuras puses, kategoriski nosodīta vardarbību, taču pausts, ka Latvijas politiķiem jāizvairās no pārsteidzīgiem paziņojumiem un no atzinības vai nosodījuma paušanas, kas pamatoti ar subjektīvām sajūtām un nepierādītiem apgalvojumiem.
Abu komisiju deputātu vairums tomēr nobalsoja par Kalniņas-Lukaševicas piedāvāto variantu. „Par” bija visi, izņemot „Saskaņas centru,” kas atturējās.
Tikmēr Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs komisijas sēdē uzsvēra, ka svarīgākais tagad ir panākt Ukrainas un Krievijas dialogu.
„Svarīgākais apsēdināt ukraiņus un krievus ir sarunu galda,” uzsvēra Pildegovičs.
Saeimas prezidijs pirmdien nolēma, ka lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā,” kas balstīts abu komisiju paziņojumā, parlaments skatīs ārkārtas sēdē ceturtdien agri no rīta.
Jau ziņots, ka pirmdien Krievijas militārpersonas turpināja provokācijas Krimas Autonomajā republikā, kā arī ārpus tās. Krievu karavīri ar mainīgām sekmēm mēģina ieņemt stratēģiski svarīgus militāros objektus, kā arī pārvilināt ukraiņu karavīrus savās rindās. Tikmēr Krievijas militāristu darbības Ukrainā jau asi nosodījušas septiņas pasaules ekonomiski attīstītākās valstis, kā arī vairāku ārvalstu līderi.
Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
