Bondars pirms dažiem gadiem, kad vēl opozīcijā Saeimā pārstāvēja Latvijas Reģionu apvienību, kaismīgi iestājās pret tā sauktajām "deputātu kvotām", saucot šādu naudas sadali par "legālu korupciju" un "balsu pirkšanu". Jautāts, kāpēc tagad viņš, esot koalīcijā, atbalsta naudas sadali "deputātu kvotās", Bondars Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda pārliecību, ka tādas "deputātu kvotas" neeksistē.
"Es pilnībā saprotu zināmā mērā jūsu neizpratni, jo publiskajā telpā ir paziņots, ka eksistē deputātu kvotas. Deputātu kvotas šogad neeksistē. To es varu pateikt ar pilnu atbildību. Un tad ir jāvienojas uzreiz, kas tad ir deputātu kvotas," sacīja Bondars.
Viņš skaidroja, ka agrāk "deputātu kvotas" izpaudās sekojoši: koalīcijas deputāti katrs pēc saviem ieskatiem varēja kādām vajadzībām prasīt zināmu budžeta finansējumu.
Tagad tas tā vairs neesot – finansējumu vairs nepieprasa deputāti, bet politiskās partijas un Saeimas frakcijas. "Katram politiskajam spēkam ir savs redzējums," teica Bondars, atgādinot, ka valdību veido četri politiskie spēki.
Tikmēr Saeimā opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Viktors Valainis pauda pretēju viedokli. Viņš atgādināja, ka "deputātu kvotas" laikā, kad ZZS bija pie varas, tika izbeigtas, un šī lēmuma pieņemšanā piedalījās arī pāris partijas, kas arī šobrīd ir pie varas – "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība.
"Kāpēc šobrīd tas ir atkal atsācies? Grūti pateikt," sacīja ZZS Saeimas deputāts Valainis, norādot, ka fakts ir tāds, ka "deputātu kvotās" 2022. gada budžetā plānots sadalīt divus miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Prakse koalīcijas deputātiem pēc pašu ieskatiem sadalīt biedrībām un projektiem valsts budžeta naudu jau ilgstoši tikusi kritizēta, tomēr arī šoreiz tā dēvētās "deputātu kvotas" budžetā ir paredzētas. Valdība atbalstījusi deputātu priekšlikumus kopumā divu miljonu eiro apmērā. Gala lēmums par priekšlikumiem vēl būs jāpieņem Saeimai.
Valdība atbalstījusi naudas piešķiršanu ap 40 dažādiem koalīcijas deputātu priekšlikumiem. Starp saņēmējiem ir, piemēram, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, centrs "Marta", Latvijas Politiski represēto apvienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, portāla "telos.lv" dibinātāji "Peripatos", "Papardes zieds", kā arī vairākas reliģiskas organizācijas un pašvaldības. Pārsvarā atbalstīti konkrēti projekti dažu desmitu tūkstošu eiro vērtībā. Kopējā summa – ap diviem miljoniem eiro.
Šāda veida naudas dalīšanu biedrībām un projektiem, ko dēvē arī par "deputātu kvotām", ilgstoši kritizē Valsts kontrole, jo tiek apieta ierastā valsts finansējuma piešķiršanas prakse caur ministrijām.
Latvijas Pilsoniskā alianse aicina atteikties no "deputātu kvotām".
