Pārmet Jūrmalas domei klusēšanu; vietvara noliedz
Vides dienesta vadība vēlreiz apliecināja, ka iedzīvotājiem draudu nav bijis, bet, ja apdraudējums rastos, nekavējoties tiktu ziņots glābšanas dienestiem. Savukārt paralēli vainīgo meklēšanai visu vasaru arī uzraudzīs vidi. Jau pašlaik dienests un nozares ministrija uzsver, ka presēto plastmasas atkritumu nebūtu savests tik daudz, ja par nelegālo rūpalu pusgadu nebūtu klusējusi Jūrmalas dome.
Jūrmalas dome pērn augustā saņemto informāciju vides sargiem nodeva tikai šogad marta beigās, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) milzīgajā nelegālo atkritumu apjomā vaino arī kūrortpilsētas pašvaldību.
«Jūrmalas domei, iesaistot pašvaldības un Valsts policiju, bija pienākums reaģēt uz iesniegumiem. Tas netika darīts!» tā vairākkārt uzsvēra Eglīts.
Dome gan šos pārmetumus noraida. Jūrmalas pašvaldības Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs Latvijas Radio raidījumā «Pēcpusdiena» stāstīja, ka dome pērn augustā informēja Vides dienestu par atkritumu laukumu, to apsekoja arī pašvaldības policija, kas informēja Vides dienestu par administratīvā pārkāpuma protokolu, bet tālāk bija jārīkojas dienestam.
Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau trešo diennakti turpina dzēst ugunsgrēku Jūrmalā – vairāk nekā hektāru plašajā nelegālajā plastmasas atkritumu laukumā strādā tehnika, kas pārkrauj atkritumus, lai ugunsdzēsēji varētu nodzēst arvien gruzdošās vietas.
Atkritumi vai izejvielas?
Sapresēti milzu ķīpās, plastmasas atkritumi Jūrmalā ievesti lielākoties no Zviedrijas. Darbības rūpīgi maskētas, un atkritumu apjoms izaudzis līdz 23 tūkstošiem tonnu, stāstīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.
«Lielajās automašīnās tie tika ievesti nomaskētā teritorijā, kur veica izkraušanas darbības, kas ir pietiekami ātri izdarāmas – viens, divi, trīs, pakas sakraujam vienu uz otras, un mašīna brauc prom,» uzņēmēju darbības ieskicēja Koļegova, piebilstot, ka netālā Ventspils šoseja ir ar intensīvu satiksmi, tādēļ smago mašīnu kursēšana aizdomas varēja neraisīt.
«Bet vietējie iedzīvotāji bija pamanījuši tieši atkritumu uzkrāšanos un bija ziņojuši (Jūrmalas domei). Ja mēs par to būtu uzzinājuši agrāk, būtu arī attiecīgi rīkojušies, tad šis apjoms noteikti nebūtu tik liels,» sacīja Koļegova.
«Prima M» valdes locekle Lūcija Uzkliņģe raidījuma «Pēcpusdiena» savukārt kategoriski nepiekrita, ka laukumā būtu 20 000 tonnu, «tur nebija vairāk par 500 tonnām».
Viņa arī sacīja, ka no Vides dienesta nav saņemts akts par uzmērījumiem, tādēļ nav skaidrs, kāpēc ir tāda atšķirība.
Viņa arī stāstīja, ka kravas nenāk vis no Skandināvijas, bet no Latvijas laukiem, kā arī no Igaunijas un Lietuvas, tie ir polimēru pārpalikumi, plēves, kas ir otrreizējās izejvielas, kuras uzņēmums tālāk nogādā ražotājam Igaunijā. Ražotāja vārdu Uzkliņģe gan nevēlējās atklāt, taču paskaidroja, ka polimēru pārpalikumi glabāti Latvijā, jo ir grūti atrast vietu, kur to var darīt. Jūrmalā uzņēmums tos glabāja rūpnieciskajā zonā, kur tas ir atļauts.
«Prima M» ar šo biznesu nodarbojās jau no 2011.gada veiksmīgi, bez starpgadījumiem, iepriekš ķīpas uzglabātas vairākās vietās, un tad atrasts laukums Jūrmalā. Teritorija bija nožogota, savukārt par nepieciešamību to apsargāt uzņēmuma pārstāve norādīja, ka tas jau bija pasargāts no zagļiem, bet «ķīpa sver 50 kilogramus, kurš tad viņu ņems».
Savukārt tenti bija domāti nevis slēpšanai, bet, lai mušas nelien, un arī vizuāli iedzīvotājiem skats nepatika, «nu nav skaisti, piekritu, mēs jau iecerējām meklēt nomaļāku vietu, bet šī ir legāla darbība», sacīja Uzkliņge.
Koļegova raidījumā gan pauda, ka laukumā bija atkritumi, ko tālāk var izmantot alternatīvā kurināmā veidošanai, pabeidzot pārstrādi, bet tie atkritumi nebija sagatavoti tam, bija notikusi tikai daļējā apstrāde. VVD uzskata, ka tie Latvijā ievesti nelikumīgi, atzina Koļegova.
Piedzīt zaudējumus varētu būt grūti
Kamēr atkritumu izcelsmi, galamērķi un atbildīgos kriminālprocesā skaidro Valsts policija, vides dienests sola rūpīgi veikt gaisa un augsnes piesārņojuma analīzes, kā arī piespiest uzņēmumu «Prima M» vietu sakopt.
Video no drona: Atskats uz plašā atkritumu ugunsgrēka dzēšanu Jūrmalā, kurā bija iesaistīti aptuveni 50 ugunsdzēsēji-glābēji. pic.twitter.com/E6yPdnR60f
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) June 19, 2017
Līdz ugunsgrēkam par nelegālo rūpalu firmai draudēja līdz desmit tūkstošu eiro naudas sods un pienākums lielo atkritumu apjomu aizvest turp, no kurienes tas nācis, vai noglabāt poligonā. Tas radītu ievērojamas izmaksas.
Taču «Lursoft» datu bāzu informācija liecina, ka no firmas ko piedzīt būs grūti, jo pašlaik tā pat ir 2536 eiro parādā valstij nodokļus. Gada pārskatu par pērno gadu SIA «Prima M» nav iesniegusi. Dati par 2015. gadu liecina, ka firma algojusi divus darbiniekus, tā nodarbojas ar kafijas un kakao vairumtirdzniecību, apgrozījusi 15 331 eiro, bet gadu noslēgusi ar 2375 eiro zaudējumiem. «Prima M» īpašniece ir SIA «SO Trust», kas savukārt pieder kādam Oļegam Sokolovam. Viņš ir arī valdes loceklis uzņēmumā «Zaļa zeme», kas strādā bez apgrozījuma, bet kam kā darbības veids norādīta naftas pārstrādes produktu ražošana.
Bažas par to raidījuma «Pēcpusdiena» pauda arī Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka ( Zaļo un Zemnieku savienība). Viņš sacīja, ka viņam ir pamats domāt par labi nostrādātu shēmu, jo par novietošanu acīmredzami maksāts, bet tagad ir jautājums, cik maksātspējīgs būs uzņēmums, kuram jānovāc visa tā postaža, un jāaizved atlikumi uz Getliņu poligonu, kas maksās lielu naudu, bet ir bažas, ka uzņēmums var izrādīties finansiāli nespējīgs to izdarīt.
Bažas par vērienīgu nelegālo atkritumu biznesu
Saeimas Vides apakškomisijas deputāts Romāns Naudiņš, kas pats pārstāv par vides nozari atbildīgo Nacionālo apvienību un īsu brīdi bijis arī ministrs, ir pārliecināts, ka mūsu valstī nelegālā atkritumu biznesa rūpals ir iespaidīgs.
«Tā ir milzīga nauda, kas apgrozās nelegālajā atkritumu biznesā. Diemžēl tas Latvijā joprojām notiek, jo ik palaikam šādas ziņas tiek saņemtas. Pildot ministra pienākumus, man ir radies iespaids, ka šis bizness «tiek piesegts no augstiem plauktiem». Arī pašlaik – ja vairāk nekā tūkstotis automašīnu tur (Jūrmalā) vedušas atkritumus, bet neviens to nav pamanījis, tur zirgam jāsmejas!» pauda Naudiņš.
Naudiņam piekrita arī partijas biedrs Einārs Cilinskis. «Šobrīd pieņemam zināšanai (vides dienesta pausto), ka tas ir viens un atsevišķs gadījums un ka tādu paku citur nav. Ceru, ka tā ir taisnība un ka šī nav sistēmiska problēma. Taču man par to pārliecības nav,» teica Cilinskis.
Vides dienesta vadītāja Koļegova gan apgalvoja, ka asi vēršas pret jebkuru nelegālo rīcību. «Es varu pateikt, ka pašlaik visaugstākajā līmenī esam pievērsušies atkritumu apsaimniekošanas kontrolēm. Ļoti iespējams, ka mūsu aktīvā darbība ir arī radījusi situāciju, ka ar (Jūrmalas) atkritumiem nebija iespējams izdarīties tā, kā iecerēts, un tāpēc tie tur uzkrājās. Mēs esam arī šīs nelegālās plūsmas traucējuši. Bet mēs viņus apkarosim, tikko būsim noķēruši!»
Kad Jūrmalas ugunsgrēka sekas būs likvidētas, aplēsti zaudējumi un noskaidroti vainīgie, Saeimas deputāti pie šī jautājuma plāno atgriezties, lai prātotu, vai tādu gadījumu izskaušanai nav uzlabojami normatīvi.
