Uz darījumu ir liktas lielas cerības par ekonomikas izaugsmes stimulēšanu abpus okeānam, taču pastāv arī bažas par problēmām, ko varētu radīt atšķirīgie kvalitātes un drošības prasību standarti.
Eiropas Komisijas un ASV sarunas par tirdzniecības līgumu tika uzsāktas 2013. gada jūlijā, un līdz šim ir notikušas septiņas sarunu kārtas. Kad sarunas būs pabeigtas, brīvās tirdzniecības līgumam jāsaņem Eiropas Parlamenta apstiprinājums.
Tirdzniecības nolīgumam ar ASV ir jādod uzņēmējiem vairāk piekļuves Amerikas tirgum, bet tajā ir arī vairākas normas, pret kurām ne mazums cilvēku visā Eiropā pauduši satraukumu, piemēram, par ģenētisko modificētas pārtikas ievešanu un arī audzēšanu.
Kamēr par līguma nosacījumiem vēl strīdas eiroparlamentārieši, panākta vienošanās ar ASV, ka ar nolīguma dokumentiem var iepazīties arī Saeimas deputāti īpaši šim mērķim izveidotā lasītavā Ārlietu ministrijā. Deputāti šonedēļ saņēmuši ministrijas vēstuli, ka ir iespējams iepazīties ar dokumentiem, piesakoties nedēļu iepriekš, un lasīt dokumentus ceturtdienās no pulksten 10 līdz 14. Turklāt apmeklētājiem būs jāparakstās par informācijas neizpaušanu.
“Savā ilgajā parlamentārā darba pieredzē ar tādu slepenības režīmu nebiju saskārusies,” atzina Saeimas deputāte Inguna Rībena (Nacionālā apvienība).
“Dīvaini, ka Ārlietu ministrijai nav zināms, ka ceturtdienās notiek plenārsēdes. Man ir grūti atrast vārdus, kā to nosaukt. Jautājums, kas ir tik būtisks ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ir ar tādu slepenības režīmu, ka pat parlamentārieši nevar ar to iepazīties,” saka Rībena.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (‘Vienotība”) skaidro, ka viņa ministrijā notikusi kļūme un tas nebūtu atbalstāms, ka deputāti ar dokumentu varētu iepazīties tikai noteiktās stundās, tādēļ šī kārtība tikšot mainīta. Turklāt būšot atļauts, lasot dokumentus angļu valodā, nepieciešamības gadījumā pieaicināt arī tulku.
Jau ziņots, ka līgums varētu radīt brīvo tirgu aptuveni vienam miljardam iedzīvotāju, harmonizējot noteikumus un atceļot tarifus abās Atlantijas okeāna pusēs. Tomēr sarunas tika plaši kritizētas, pastāvot bažām, ka līgums varētu aizstāt nacionālos likumus.
Tā pretinieki arī uzsver, ka sarunas notiekot slepenībā un līguma galvenais mērķis esot nodrošināt korporatīvo interešu aizstāvību. Reaģējot uz kritiku, Brisele iepriekš publiskojusi vairākus ar sarunām saistītus dokumentus.
