Dienas ziņas

Asociācija: Covid-19 agresīvi izplatās Latvijas skolās

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Norāda uz neatrisinātiem juridiskiem jautājumiem pierobežā

Saeimas deputāti pēc vizītes pierobežā ar Baltkrieviju atzīst – ārkārtējā situācija jāpagarina

Ārkārtējā situācija Latvijas–Baltkrievijas pierobežā būs jāpagarina, ir pārliecināti Saeimas deputāti pēc divu dienu viesošanās Daugavpils un Krāslavas pusē. Vietējās pašvaldības tam varētu piekrist, jo uzskata – iespējamā drošības iestāžu klātbūtnes samazināšana pierobežā būtu nepieļaujama.

Saeimas deputāti pēc vizītes Latvijas-Baltkrievijas pierobežā atzīst – ārkārtējā situācija jāpagarina
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ārkārtējā situācija Daugavpilī, Augšdaugavas, Krāslavas un Ludzas novadā ilgst vairāk nekā piecus mēnešus. Lietuvā pagājušonedēļ ārkārtējā situācija gar Baltkrievijas robežu atcelta.

Realitāte uz Latvijas–Baltkrievijas robežas to neļauj, secina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijas deputāti.

"Lietuvai daudz lielākā mērā ir gatava cietā infrastruktūra, žogs, kas palīdz atturēt šīs personas. Mums ārkārtējā situācija jāpagarina, lai varētu turpināt patruļas un atturēšanas pasākumus," skaidroja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).

Rancāns arī norādīja, ka situācija pierobežā tiek kontrolēta un pamata satraukumam nav, tomēr lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu viņš uzskata par nepieciešamu.

Savukārt Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka ārkārtējā situācija ļaus piesaistīt līdzekļus robežas stiprināšanai un reizē sniegs atbalstu pašvaldībām, kas varētu nodrošināt bāzes vietas militārajām struktūrām.

Deputāti šodien vairākas stundas pavadīja sarunās ar novadu pašvaldību vadītājiem.

Šomēnes vēstīts, ka Alūksnes pašvaldība patvēruma meklētāju centra filiāles izveidei nodeva skolas internāta telpas, taču tā nav vienīgā, kas nodevusi savu kādu savu ēku valsts struktūrām. 

"Piemēram, Krāslava ir piešķīrusi savas telpas bez atlīdzības lietošanā. Tas, ko pašvaldība identificē kā risinājumus problēmjautajumu, tie ir daži atsevišķi regulējuma momenti attiecībā uz šajos objektos ieguldāmo naudu, lai to pielāgotu, pieņemsim, spēka struktūru vajadzībām, tai skaitā rēķinu apmaksas," norādīja Rancāns.

ReTV kļuvis zināms, ka spēku struktūrām nodotas kultūras nama telpas Piedrujā.

"Protams, jautājums, ko, kā – man šodien nav pilnvaru to atklāt, bet mēs to visu saprotam. Jautājums par telpām un to tālāku izmantošanu šodien tika skarts. Mums ir svarīgi, kā tas noregulēsies, lai nebūtu kādu problēmu, piemēram, ar Valsts kontroli," norādīja Krāslavas novada domes vadītājs Gunārs Upenieks (Latvijas Zemnieku savienība).

Viņš arī uzsvēra, ka pašvaldības gatavas iesaistīties jebkuros procesos, kas vērstas uz iedzīvotāju drošību – tas pierobežā īpaši svarīgi.

Vēl pašvaldību pārstāvji pauda bažas par to, kādu postu pagaidu žogs nodara dzīvniekiem.

Šteins skaidroja: "Operatīvajā vadības grupā esam veltījuši laiku, lai risinātu šos dzīvnieku jautājumus uz robežas. Mums ir bijušas gana garas diskusijas par meža dzīvnieku apdraudējumu. Tur problēmu pietiek."

Bažas rada arī iespējamās reformas policijā. Vietvarās uzsver, ka pierobežā nevar atļauties samazināt ne medicīnas iestāžu, ne policistu skaitu.

Visdrīzāk, Saeimas izbraukuma komisiju sēdes drošības jautājumu risināšanas jomā pierobežā notiks vēl, pārliecināti pierobežas pašvaldību vadītāji, kuru teritorijās ārkārtējā situācija ir izsludināta un, iespējams, vēl tiks pagarināta.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Latvija sākotnēji 2021. augustā līdz 10. novembrim izsludināja ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Vēlāk ārkārtējā situācija pierobežā tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim. 

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt