Lai gan e-veselībai bija jāsāk strādāt jau pirms diviem mēnešiem, sistēmu sākuši lietot tikai 11% ģimenes ārstu. Arī aptiekas atzīst - e-receptes izrakstīšana prasa daudz vairāk laika nekā papīra receptes apstrādāšana.
Līdz šā gada 31. martam sistēmai ir jābūt pilnīgi gatavai lietošanai. Ja tā nebūs, pastāv risks zaudēt 10 miljonus Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma.
Taču sistēma joprojām ir tik gausa, ka krietni apgrūtina, nevis atvieglo mediķu un farmaceitu darbu.
Bažas zaudēt ES naudu
“Risks zināms pastāv, ja kādā tuvākā periodā secinām, ka klienti to nelieto, nepieslēdzas, un līdz ar to var secināt, ka šie līdzekļi ir izlietoti nelietderīgi,” atzina Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.
“Faktiski tad nebūtu pamatots Eiropas līdzfinansējums, tad nacionāli mums nāktos atmaksāt šos Eiropas līdzekļus,” skaidroja Rancāne.
Lai nezaudētu iztērētos līdzekļus, izskanēja arī priekšlikumi likt izmantot e-veselību lietot piespiedu kārtā.
Decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) audita laikā demonstrētā funkcionalitāte jeb ieviestie e -veselības sistēmas pakalpojumi, kurus sistēmas lietotāji izmanto jau šobrīd, atzīti par izstrādātiem atbilstoši projekta tehniskās specifikācijas prasībām.
VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka VARAM nevērtēja visu sistēmu, bet tikai to, vai ar ES finansējumu izstrādātās funkcijas darbojas un pieejamas lietotājiem.
VARAM secināja, ka tas, kas parādīts, strādā, bet bažas ir par to, kas netika parādīts, sacīja Eglīts.
Tāpat VARAM ir zināmas bažas par sistēmas savietojamību ar citām programmatūrām, ar kurām strādā ģimenes ārsti un medicīnas iestādes.
Ministrija turpinās uzraudzīt projektu nākamos piecus gadus un, ja tas realitātē nedarbosies, visticamāk, līdzekļi ES būs jāatmaksā, atzina Eglīts.
Eglīts norādīja, ka ir svarīgi saprast - nav jēgas realizēt šo projektu, ja tas nebūs savietojams ar citām sistēmām, ko lieto ārsti.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka kopumā bažas par projektu ir.
Ja sistēma nefunkcionēs un būs jāatdod nauda ES, “būs ļoti nopietna saruna par to, kurš ir tas cilvēks atbildīgais un kāpēc tas nav ieviests, un kāpēc būs jāmaksā no valsts budžeta”, uzsvēra Bērziņš.
Darbs pie sistēmas izstrādes turpinās
Veselības ministrija šo projektu neatzīst par brāķi un sola, ka visas lēni strādājošās, kā arī pagaidām nesalāgojamās sistēmas tomēr ir iespējams uzlabot.
Veselības ministres padomniece e-veselības projekta jautājumos Ilze Āboliņa komisijas sēdē skaidroja, ka “e-veselības sistēmas funkcionalitāte ir izstrādāta, šobrīd būtiska loma ir visu e-veselības sistēmā iesaistīto pušu aktīvai iesaistei un e-veselības sistēmas izmantošanai ikdienā”.
Veselības ministrija skaidroja, ka ir saņemtas rekomendācijas sistēmas attīstībai nākotnē, kas sakrīt arī ar e-veselības ieviesēju viedokli. Veselības ministrija uzsver, ka rekomendācijas nedraud ar ES finansējuma zaudēšanu.
Projekta ietvaros izstrādāti arī jauni E-veselības sistēmas pakalpojumi. Piemēram, nosūtījumu un rezultātu veidošana, pieraksta pie ārsta izveide, vakcinācijas faktu reģistrēšana, vizuālās diagnostikas izmeklējumu un slēdzienu atspoguļošana (pirmā sekmīgā datu apmaiņa notikusi ar ''Veselības centra 4'' filiāli), ārsta e-konsultācijas, kā arī ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra (PREDA) datu aizpilde un citi, informēja ministrija.
Ārsti un aptiekas joprojām neapmierināti
Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide gan Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka divu mēnešu laikā, kopš ministrija atlika obligātu sistēmas ieviešanu, nekādu būtisku uzlabojumu nav.
“Piekļūšana sistēmai ir samērā ilga, jo tā ir publiska. Programma strādā salīdzinoši lēni, un mums problēmas sagādā tas, ka farmaceitam, lai piekļūtu programmai, ir jāizmanto sava internetbankas kodu karte. Protams, ka ar parasto recepti ir daudz ātrāk, jo tur jau visi dati ir redzami,” LTV stāstīja “Benu” aptiekas farmaceite Rita Cīrule.
Vienas receptes apstrāde ilgst ne mazāk kā 25 minūtes. Tas nozīmē, ka darbība e-vidē ir panākusi tieši pretēju efektu iecerētajam. Darbs kļuvis gausāks.
Arī VARAM atzina – arī viņi saskārušies ar to, ka e-veselība joprojām nav draudzīga lietotājiem.
Bet daļa datorspeciālistu norādījuši – iespējams, lētāk un vienkāršāk būtu sistēmu būvēt no jauna. Veselības ministrijas pārstāvji to noraida, sakot – arī šo sistēmu ir iespējams uzlabot.
Jau ziņots, ka e-veselības sistēmu Latvija ievieš jau gandrīz 14 gadus, termiņus atliekot, mainoties ministriem un izstrādātājiem. Pagājušā gada nogalē, ņemot vērā e-veselības izstrādes grūtības un daudzās sūdzības, sistēmas ieviešanas periodu Veselības ministrija piekrita pagarināt. Līdz ar to ārsti sistēmu no 1.decembra izmanto brīvprātīgi, nevis jau obligāti. Sākotnēji bija plānots, ka šis pilotprojekts ilgs septiņus mēnešus, un tikai no 1.jūlija e-veselība beidzot būs spēkā visā valstī.
Jau iepriekš ģimenes ārsti asi iebilda, bet Veselības ministrija iepriekš uzstāja, ka elektroniskās darbnespējas lapas e-veselības sistēmā obligāti jāsāk izrakstīt no 1.decembra, bet papīra darbnespējas lapas no šīs dienas izzudīs. Vēlāk veselības ministre Anda Čakša piekāpjas, solot piedāvāt pārejas periodu e-veselības projekta ieviešanai.
Veselības ministrija novembra beigās paziņoja, ka e-veselība tiek atlikta līdz 2017.gada septembrim – tajā būs slimības lapas un valsts apmaksāto zāļu receptes.
