Sākotnēji tikšanās notika nevis izmeklēšanas formātā, lai noskaidrotu vainīgo, bet gan tāpēc, lai saprastu, vai valsts būvniecības politikā ir bijušas kļūdas. Ar deputātiem runāja trīs eksministri – Artis Kampars („Vienotība”), Daniels Pavļuts un Vjačeslavs Dombrovskis („Vienotība”).
Kampara, kurš ekonomikas ministra amatā beidza strādāt divus gadus pirms traģēdijas, laikā tika likvidēta Valsts būvniecības inspekcija. Tieši tās likvidāciju daudzi piesauca pēc tam, kad traģēdija, kas prasīja 54 cilvēku dzīvību, jau bija notikusi. Kampars skaidroja, ka iniciatīva par inspekcijas darbības izbeigšanu bija, vēl pirms viņš stājās amatā. Turklāt, viņam esot par ministru, neviens neesot iebildis.
„Ja mēs runājam par būvniecības tiesiskuma regulējumu, par būvniecības kontroles mehānismiem – tas atbilstoši pašvaldību likumam tika nodots pilnībā būvvaldēm. To apstiprina Rīgas pašvaldības apstiprinātais būvvaldes nolikums, kurā precīzi minēts, ka tā kontrolē būvniecības procesa tiesiskumu, ka tā izskata būvniecības ieceres un lemj par būvniecības atļaujas izdošanu. Tāpat ir skaidri noteikts, ka tā kontrolē ekspluatācijā nodotas būves drošumu. Garā diskusiju procesā tika lemts par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju, nevienai no funkcijām nepaliekot karājoties gaisā (..),” skaidroja Kampars.
Savukārt Pavļuts, kura laikā notika traģēdija, sacīja, ka pats esot domājis par demisiju. Piemēram, svētdien – trīs dienas pēc traģēdijas – Pavļuts pats esot sagatavojis dokumentus, kas būtu nepieciešami, lai iesniegtu demisiju. Tomēr tad viņš izlēmis, ka viņa atbildība ir darīt visu, lai šos trūkumus novērstu. Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) nekad neesot runājis ar Pavļutu par ministra demisiju.
Saeimas deputātus ministru atbildes neapmierināja. Piemēram, Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai") sacīja, ka eksministru teiktais liecina par vēlmi minimizēt būvniekiem visus šķēršļus, lai tikai tie varētu realizēt savus plānus. Savukārt Regīna Ločmele – Luņova ("Saskaņas centrs") pauda, ka bijušo valdības locekļu atbildes viņai atgādinot situāciju ar „karstu kartupeli”. Neviens negrib uzņemties politisku atbildību, lai gan likums nosaka, ka ministram ir jābūt atbildīgam, dusmas pauda Ločmele – Luņova.
Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, arī trīs glābēji, vienu vai abus vecākus zaudēja 23 bērni.
Tiesībsargājošajās iestādēs vairākkārt norādīja, ka Zolitūdes traģēdijas lieta ir lielākā un sarežģītākā krimināllieta Latvijas vēsturē, un izmeklēšanu veic milzīgs cilvēku skaits. Izmeklēšanas darba grupā ir iesaistīti 40 izmeklētāji un četri prokurori.
Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā ir trīs aizdomās turētie, divus - būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvinžinieri Ivaru Sergetu - sākotnēji apcietināja, bet vēlāk atbrīvoja, nosakot policijas uzraudzību.
Gan būvinženieris Sergets, gan arī būveksperts Gulbis bija apcietināti un atradās izmeklēšanas cietumā nepilnas divas nedēļas. Viņu advokāti uzstāja, ka tas bijis uz sabiedrības nomierināšanu vērsts, taču nepamatoti bargs lēmums un tāpēc izmantoja iespēju to pārsūdzēt.
Tāpat aizdomās turētā statuss ir diviem cilvēkiem, kuru personības Valsts policija neatklāj. Tiesa, aģentūra LETA vēstīja, ka aizdomās turētie ir būvdarbu vadītājs un būvuzraugs. Tomēr toreiz uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš uz tālruņa zvaniem neatbildēja.
