Nākamgad visām kompensējamajām zālēm plānoti 22 miljoni eiro, no kuriem 12,6 miljoni ir papildu nauda. Taču to, cik daudz līdzekļu piešķirs tieši onkoloģijas zālēm, arī inovatīvajām, Veselības ministrija pagaidām atbildēt nevar. To zināšot gada beigās.
Piemēram, novirzot papildu naudu zaļajiem koridoriem, proti, laicīgai diagnostikai, vēl nav zināms, cik pacientiem un kāda naudas summa būs nepieciešama.
Šādas zāles ir apmēram 15 visās Eiropas valstīs, mums no tā ir tikai divas pieejamas krūts vēža gadījumā.
Un, ja Eiropas Komisija mums atļāva aizņemties 110 miljonus [eiro] uz budžeta deficīta rēķina no mūsu bērniem, no šīs summas varētu dzīvildzes pagarināšanai, jaunu medikamentu ieviešanai arī atvēlēt naudu.”
Ziņots, ka valdība 26.septembrī apstiprināja Veselības finansēšanas likumu, kurā paredzēts nodalīt pakalpojumu klāstu, kādu saņems nodokļu maksātāji, un kādu minimumu – nemaksātāji. Paredzams, ka sociāli neaizsargātos apdrošinās valsts.
Tiesa, neapmierinātību ar likumprojekta redakciju neslēpj sabiedriskās organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija. Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pieļauj, ka būs pat jārīko protesta akcijas, jo jūtas piekrāpta. Proti, likumprojektā neesot norādīts, kā turpmākajos gados pakāpeniski augs finansējums veselības aprūpes nozarei, tostarp mediķu atalgojumam, par ko iepriekš bijusi vienošanās.
Veselības ministre Anda Čakša šādus izteikumus noraida, sakot, ka likumprojektā ir saglabātas konkrētas summas, kas paredzētas veselības aprūpes nozarei.
