Kuģis "Yury Topchev" ir viens no tiem, kas Baltijas jūrā veic Krievijas gāzesvada "Nord Stream 2" būvdarbus. Tam bija vajadzīgs neliels remonts – jānomaina blīve. Tika lūgta atļauja kuģim iebraukt Liepājas ostā, un atļauja tika arī dota. To, ka kuģis ir pakļauts sankcijām, nepamanīja neviens no daudzajiem pārbaudītājiem – ne krasta apsardze, ne robežsardze, ne muita.
"Un tad tā informācija nonāk ostas tornī pie loča, pie kapteiņa, kas tajā brīdī dežurē. Un, ja viņš redz, ka visas šīs kompetentās institūcijas ir saskaņojušas, nu – viņš nav tā persona valstī, tā pēdējā, kura tagad var pārbaudīt visos iespējamos reģistros, kā tad tur nu ir..." izteicās Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks ("Liepājas partija").
Tomēr ne aizsardzības, ne iekšlietu, ne ārlietu resori par šo atbildību neuzņemas un neuzskata, ka valstī noteiktajā regulējumā ir kādi caurumi.
"Var ieraudzīt, ka tas kuģis ir saistīts ar Krievijas uzņēmumiem. Tātad tajā brīdī ir jāiedarbojas risku vadības sistēmai,
kur nevis locis, bet atbildīgā amatpersona ostā izvērtē un ierauga šos patiesā labuma guvējus," norādīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība").
Saeimas komisijā, kur šo gadījumu izskatīja, no deputātiem gan skanēja mudinājumi tomēr skaidrāk noteikt, kā rīkoties.
"Ir nepieciešama politiska izšķiršanās, lai šo jautājumu vēl vairāk precizētu un izstrādātu attiecīgos normatīvos aktus. Tas nu ir skaidrs!"
uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savukārt sola izpētīt naudas plūsmu saistībā ar sankcijām pakļauto kuģi.
"Mēs skatāmies ne tikai uz tiešu sakritību, bet arī uz potenciālo sankciju apiešanu. Bankas arī, izstrādājot savus mehānismus, vērtē arī potenciālos sankciju apiešanas riskus, līdz ar to pievērš uzmanību ne tikai tiešai sakritībai, bet arī tur, kur ir patiesie labuma guvēji vai potenciāla iespēja, ka slēpjas šī sankcionētā persona," stāstīja FKTK Attīstības kontroles departamenta direktors Kristaps Markovskis.
Tiek gan uzskatīts, ka šoreiz par sankciju pārkāpšanu nekādu seku, visticamāk, nebūs, jo tiks ņemts vērā, ka šis ir pirmais tāds gadījums un nav bijis slēpta nodoma sankcijas apiet.
Kuģa remontu veikušā uzņēmuma "LZK" īpašnieks Latvijas Televīzijai atzina, ka ir priecīgs par katru darbu, ja var nopelnīt. Taču noteikti nebūtu šo kuģi apkalpojis, ja zinātu par sankcijām. Viņaprāt, valsts iestādēm tādos gadījumos vajadzētu uzņēmējus brīdināt.
KONTEKSTS:
Liepājas ostā 6. aprīlī iebrauca ledlauzis “Yury Topchev”, kas ir Krievijas gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecības darbu kuģis un kura īpašnieks ir iekļauts Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankciju sarakstos, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”. Liepājas SEZ pārvaldes Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs Kaspars Poņemeckis uzsvēra, ka nebija iemesla kuģi ostā neielaist.
