Panorāma

Panorāma

Panorāma

I. Jaunzemi apstiprina VID vadītājas amatā

Saeimā spriež par mazākumtautību skolu kvalitāti

Saeimas deputāti ķeras klāt mazākumtautību skolu kvalitātes problēmām

Deviņas no desmit Rīgas skolām, kas centralizēto eksāmenu rezultātos ieņem kādu no pēdējām vietām, ir mazākumtautību skolas. Turklāt šāda aina paveras, aprēķinos neiekļaujot latviešu valodas centralizētā eksāmena rezultātus un ģimnāzijas, kurās tradicionāli ir augstāki novērtējumi. Skaidrojot, kāpēc tā, atklājās vairākas būtiskas nepilnības, pie kuru risināšanas tagad ķērušies klāt arī Saeimas deputāti.  

No šī gada septembra mazākumtautību skolām jāsāk īstenot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā. Tomēr, izrādās, krievu skolās trūkst latviešu valodas pedagogu.

Vairums skolotāju ir gados veci un plāno līdz ar reformu darbu pamest. Patlaban Rīgas skolās trūkst 7 latviešu valodas skolotāju, un visām šīm skolām kopīgs, ka tās māca krievu valodā. Pirms septembra skolotāju iztrūkums gan mērāms vairākos simtos, bet mācību gada vidū ir grūtības atrast pat septiņus.

Jaunie pedagogi pēc studijām skolās strādāt īpaši neraujas, vēl jo mazāka interese ir par darbu mazākumtautību skolās.

Paši pedagogi teikuši, ka mēdz izjust sabiedrības nosodījumu tad, ja viņi strādā krievu, nevis latviešu skolā. Krievu skolas neuzskata par prestižām. Tikmēr pašas skolas sliktākos rezultātus mēdz skaidrot arī ar neizdevīgāku atrašanās vietu un grūtībām uz Rīgas nomalēm pārvilināt pieprasītākos profesionāļus.

Lai runātu par to, kā uzlabot izglītības kvalitāti mazākumtautību skolās, uz Saeimas Izglītības komisijas sēdi otrdien, 5. februarī, bija aicināti vairāku ministriju un to padotības iestāžu darbinieki, pašvaldību un arodbiedrību pārstāvji, žurnālisti.

Uzaicināto personu loks gana plašs, bet starp viņiem nebija neviena mazākumtautību skolas skolotāja, direktora vai bērna.

“Tiek runāts par krievu skolām, bet reālu pārstāvju no tām krievu skolām šeit nemaz nav. Sanāk tā, ka runā par kādu, kas nav klāt, un nevar uzzināt tās īstās problēmas. Ar to bija jāsāk, bija jāaptaujā visas krievu skolas un jāpaprasa, cik jums skolotāju aizies pensijā nākamgad vai nākamajos divos gados, kad tiks ieviesta pilnībā šī reforma,” norādīja pētnieciskā centra “Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe, kura pētīja krievu skolu sekmju problēmas.  

Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) tam piekrīt.

“Piekrītu. Tas arī ir viens veids, kā mēs to varam darīt, bet mums jāatceras, ka deputāti nav eksperti. Ekspertiem ir jānomēra visas - vairāk nekā 700 skolas. Piedodiet. Mēs nevaram apmeklēt visas 700 skolas,” sacīja Ašeradens.

Pērn no aptuveni 1000 pedagoģijas programmu absolventiem strādāt skolā izvēlējās vien trešdaļa. Cik no viņiem devušies uz krievu skolām? To atsevišķi neuzskaita, bet pieļauj, ka mazākā daļa.

Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka problēmas pašas atrisināsies tad, kad mazākumtautību programmu kā tādu vidusskolās vairs nebūs.

Saeimas Izglītības komisijas deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) gan norādīja, ka “protams, ka šo jautājumu tas neatrisinās. Pirmkārt, paliks pamatskolas, kur arī ir šīs problēmas. Otrkārt, tā nav tikai mazākumtautību skolu problēma. Pedagogu trūkums mums ir visas valsts problēma”.

Golubeva, kas iepriekš kā eksperte komentējusi izglītības politikas jautājumus, arī stāstīja, ka ne vien laukos, bet arī galvaspilsētā tāpat ir pustukšas skolas, kuru apvienošana veicinātu skolēnos konkurenci un izaugsmi.

“Mums jādomā, kā tos resursus, ko mēs tērējam uz neefektīvu skolu tīklu, ļoti daudzām mazām skolām, kur nav laba kvalitāte, kā mēs varētu šos resursus tērēt citādi. Mazāk skolām, bet labiem pedagogiem un labām pedagogu algām,” norādīja Golubeva.

Šādai nostājai konceptuāli piekrita visi. Gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. Korelācija starp skolēnu skaitu izglītības iestādē un mācību sasniegumiem esot nepārprotama.

“Ja skolas apvieno, tad ir jāatrisina, ka tajās mācās gan latviešu, gan krievu bērni, bet to nevar kā vienu recepti izmantot visām skolām,” teica Saeimas Izglītības komisijas deputāte Evija Papule (“Saskaņa”).

Papule, kas ir no Rīgas domē pārstāvētās “Saskaņas”, arī uzsvēra, ka ideālā scenārijā spēcīgās skolas pašvaldība mēģinātu veidot arī ārpus centra, piemēram, varētu pārcelt atsevišķas ģimnāzijas.

Pagaidām vien iecerēts turpināt nodrošināt papildu valsts valodas apmācības mazākumtautību skolotājiem. Šogad varētu izglītot 680 pedagogus.

Taču šādi kursi maz interesē tos mācībspēkus, kam tuvu pensionēšanās. Tāpēc novērojama tendence, ka vairāki mazākumtautību skolotāji, tuvojoties reformai, savu nepietiekamo valodas zināšanu dēļ izvēlējušies darbu pamest, un nav skolotāju, kas vēlētos nākt viņu vietā.

Deputāti pie šiem jautājumiem sola atgriezties vēl pavasarī, kad ministrijai būs jāskaidro, vai centralizētie eksāmeni ir pareizākā skolas kvalitātes mēraukla.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti