Panorāma

Pirmizrāde animācijas filmai "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi"

Panorāma

Šaubīgās izcelsmes gaļa, iespējams, sasniegusi arī Latviju

J. Jurašu izdod kriminālvajāšanai

Saeimas deputāti atbalsta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Saeimas deputāti ceturtdien nobalsoja par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķa Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai balsoja 73 deputāti, bet pret bija 17 deputāti.

Debatēs pirms balsojuma Jurašs pauda, ka pēdējos 20 gadus aizvadījis, cīnoties ar korupciju, kas neesot bijis viegli. Tomēr mērķis - vairot tiesiskumu - attaisnojis visas grūtības. Jurašs pauda, ka viņu mēģina piespiest padoties, taču viņš neesot vienīgais šajā cīņā. Viņš uzsvēra, ka nav izdarījis inkriminēto noziegumu. "ZIņošana nav noziegums. Absurdi, ka tas man jāpierāda," teica Jurašs.

Saeimas deputāti atbalsta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai
00:00 / 03:04
Lejuplādēt

"Jaunās Vienotības" deputāts Andrejs Judins tikmēr atzina, ka viņam ir bijušas grūtības saņemt nepieciešamo informāciju par "Juraša lietu" un nav skaidrs, kam ir taisnība. Taču Saeimas uzdevums nav būt tiesai, bet gan reaģēt uz apgalvojumiem, ka lieta ir politiski motivēta. Ja Jurašs netiks izdots kriminālvajāšanai, lieta tiks apturēta un visi apgalvojumi tā arī paliks. Juraša lietu var risināt tiesa, parlamentāriešiem nav citu variantu, kā vien balsot par izdošanu, pauda Judins.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) savukārt uzsvēra, ka ir kopīgi jāizcīna tas, kādam tiesiskumam Latvijā ir jābūt. "Krimināllieta tika ierosināta laikā, kad Ministru prezidents bija no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). Es esmu liecinieks tam, kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) strādāja Jurašs. Kādēļ tika atjaunota kriminālizmeklēšana? Visi, kas runā par trauksmes cēlēju aizsardzību, varat šo likumu vienkārši saplēst. Tas vairs nav vērts pat tās tintes, ar ko ir apdrukāts," teica Bordāns.

Tikmēr deputāts Aldis Gobzems ("KPV LV") vaicāja, kādēļ iekšlietu sistēmas izmeklētāji un prokurori pārtiek no niecīga atalgojuma, bet Jurašam ir vairākus [simtus] tūkstošus vērta māja. "[Juraša] dēļ "Taureņu pirts" sarunas plauktā nogulēja gadiem. Valdības veidošanas laikā [Jurašs] tikās ar [Edgaru] Jaunupu. Kāpēc Juraša kundze tika pieņemta Rīgas brīvostā ģenerāldirektores amatā bez konkursa? Varbūt korupcija netika apkarota? Cita izskaidrojuma mēs nevaram konstatēt," teica Gobzems.

Savukārt deputāte Juta Strīķe pauda, ka ierosinājums izdot Jurašu ir cieši saistīts ar valdības veidošanu. "Tika darbinātas troļļu fabrikas, sildītas oligarhu iedētas olas, lai šķeļas ārā dinozauri un kož. Bet nekas nelīdz, vadība iet uz priekšu," teica Strīķe. Politiķe arī pārmeta bijušajam premjeram Mārim Kučinskism (ZZS) to, ka viņš tieslietu iestādes esot izmantojis savas un savas partijas labā, bet ģenerālprokurors tur nekādus pārkāpumus neesot saskatījis.

Kučinskis uz Strīķes izteikumiem atbildēja, uzsverot, ka ne KNAB, ne prokuratūra nav politiski iespaidojami. "Parādījies teiciens "bezkompromisa tiesiskums" - manā skatījumā tā nav ticēšana likumdošanai, bet kaut kādas grupas mēģinājumi uzurpēt taisnības spriedēju lomu un stāstīt, kurš ir pareizais un labais. Tas ir bīstami. Ir bijušas raganu dedzināšanas. Jums ir savs viedoklis, bet tas nav tautas viedoklis," teica Kučinskis.

Saeima lēmumu par piekrišanu kriminālvajāšanai pieņēma pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma uzklausīšanas, ko parlamentam sniedza komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma.

Pret Juraša izdošanu bija JKP deputāti, Aldis Blumbergs ("KPV LV") un Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), savukārt balsojumā nepiedalījās Inguna Rībena (Nacionālā apvienība) un pie frakcijām nepiederošā Jūlija Stepaņenko.

Deputāti no "KPV LV", "Jaunās Vienotības", "Saskaņas", Nacionālās apvienības, ZZS, "Attīstībai/Par!", kā arī pats Jurašs balsoja par izdošanu.

KONTEKSTS:

Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Juri Jurašu. Lieta saistīta ar izbeigtu kriminālprocesu, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija sācis pēc Juraša iesnieguma par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu. Jurašs, būdams KNAB amatpersona, pirms diviem gadiem publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis tā dēvētajā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa lietā. Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka Jurašs izpaudis valsts noslēpumu.

JKP uzskata, ka valstī ir izveidojusies "sazvērnieku grupa", kas nevēlas zaudēt politisko un ekonomisko varu. Jaunievēlētais premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”)  23. janvārī pauda, ka Saeimas balsojums par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai nav koalīcijas stabilitātes jautājums.

Savukārt prokuratūra paziņoja, ka, informējot žurnāla "Ir" žurnālisti Indru Spranci par sev 2015. gada rudenī piedāvāto kukuli viena miljona eiro apmērā, Jurašs ir izpaudis valsts noslēpumu. Prokurora ieskatā, tādējādi Jurašs ir apgrūtinājis lietas izmeklēšanu un tas kļuvis par iemeslu operatīvās izstrādes lietas izbeigšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti