Tērauda skaidroja, ka visiem trim SEPLP locekļiem ir pieredze darbā medijos, ir vadības pieredze, tāpat ir izpratne par to, kā mediji modernā pasaulē funkcionē. "Tamdēļ man ir lielas cerības, ka šī padome varēs iedot labu startu jaunam likumam, jaunam pārvaldības rāmim sabiedriskajiem medijiem," sacīja Saeimas deputāte.
Viņa neizslēdza, ka Saeimā par SEPLP sastāvu būs diskusijas, kam vienmēr parlamentā ir vieta.
"Tajā pašā laikā es negaidu problēmas [padomes] apstiprināšanā. Manuprāt, būs pietiekams atbalsts, lai visus padomes locekļa [amata] kandidātus apstiprinātu."
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja atzina – viņa gaida, ka padome savu profesionālo varēšanu ieguldīs sabiedriskā medija attīstībā. Jaunais likums dod jaunas iespējas un jaunu rāmi, kurā to darīt.
Pēc Tēraudas teiktā, ir daudzas lietas, kuru īstenošana un izpilde būs šo trīs padomes locekļu rokās. Piemēram, viena no tām – kā sabiedriskā medijā nodrošināt, ka viss notiek pēc profesionāliem standartiem un ka politiskai iejaukšanās nav vietas. Tāpat ir jautājums, kā iedzīvināt sabiedriskā medija ombuda funkcijas.
Tērauda atgādināja, ka Saeima padomei uzlikusi divus ļoti nozīmīgus pienākumus un devusi ļoti maz laika šo pienākumu izpildei. Proti, SEPLP līdz nākamā gada februārim Saeimā jāiesniedz koncepcija par sabiedrisko mediju apvienošanu. Savukārt otrs uzdevums, kas, iespējams, ir vēl nozīmīgāks – izstrādāt sabiedriskā medija finansēšanas modeli.
"(..) Kādā veidā būtu jāfinansē sabiedriskais medijs tā, lai sabiedrisko mediju līdzekļi nebūtu ikgadējs politisks lēmums, bet būtu stabili, prognozējami un adekvāti sabiedriskā medija uzdevumam," sacīja deputāte.
Viņa sacīja, ka līdz šim sabiedriskie mediji bijuši "pārāk maz finansēti" un sabiedrisko mediju apvienošana netiek īstenota naudas taupīšanas nolūkā. "Apvienošana ir ceļš uz modernu un konkurētspējīgu mediju," piebilda Tērauda.
KONTEKSTS:
Viens no jaunās SEPLP locekļiem bija jāvirza Saeimai, viens – Valsts prezidentam un vēl viens – nevalstiskajām organizācijām un Ministru kabinetam.
Ministru kabinets un nevalstiskās organizācijas virzīja Baltijas Mediju izcilības centra projektu direktoru un iepriekš 20 gadus Latvijas Radio dažādos amatos strādājušo Jāni Siksni, savukārt Saeimas deputāti izvirzīja pašreizējā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa Jāņa Eglīša kandidatūru. Prezidents Egils Levits paziņoja par savu virzāmo kandidātu – žurnālisti Sanitu Upleju-Jegermani.
Iepriekš pieļauts, ka likumā noteiktais SEPLP locekļu atalgojums varētu radīt problēmas. Tāpēc Saeima atbalstīja izmaiņas likumā, kas paredz būtiski palielināt pašreizējās NEPLP un topošās SEPLP locekļu algas.
