Līdz šim Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju vadīja Nacionālās apvienības deputāte Inese Laizāne, kura ilgstoši slimo un kurai komisijas vadībā bija vajadzīgs aizstājējs.
Jansons norāda, ka viens no galvenajiem jautājumiem, kam komisijā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, būs sabiedrisko un komerciālo mediju pārvaldība.
Tāpat tiks strādāts pie tā, lai līdz 2019.gadam sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi būtu pieejami visā Latvijas teritorijā.
"Šobrīd sliktās apraides dēļ pierobežā un arī vairākās citās vietās Latvijā nav iespējams uztvert sabiedrisko televīziju vai radio,” uzsver Jansons, piebilstot, ka jau trešdien, 19.oktobrī, sēdē komisija skatīs jautājumu par nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieejamību.
Tāpat netiks atstāti novārtā arī tie likumprojekti, kuri jau sākuši savu virzību Cilvēktiesību komisijā, par turpmāko komisijas darbu informē Jansons.
Jansons neslēpj, ka vēlas stiprināt sabiedriskos medijus cīņā ar Krievijas informatīvās telpas spēku. "Būtu ideāli, ja 2018. gadā būtu ļoti spēcīgi sabiedriskie mediji, kas varētu stāties pretim tai Krievijas informatīvajai telpai, kas mums ir ļoti spēcīga. Bet tajā pašā laikā mēs arī ar mediju fondu atbalstītu arī privātos medijus. Katrā ziņā mums ir jārada pēc iespējas plašāka informatīvā telpa, kas ir pret Krievijas informatīvo telpu," teica Jansons.
Jansons līdz šim bija arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas biedrs. Jansons darbojas arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Laikā no 2013. līdz 2015.gadam pirms 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanas Jansons bija Rīgas domes deputāts.
Kā ziņots, Jansons un viņa pārstāvētā Nacionālā apvienība iepriekš uzsvēra, ka deputāts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā strādās līdz brīdim, kad darbā atgriezīsies Laizāne.
