Saeimā darbojas 16 komisijas, deviņas no tām ir likumdošanas. Septiņas ir nosacīti mazākas, tās mēdz dēvēt par uzraudzības komisijām. Līdz ar to sadalīt šīs komisijas starp septiņiem Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem matemātiski ir vienkārši.
Grūtāk iet ar varas pārdalījumu. Piemēram, premjera partijai tiek arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja pienākums.
Šobrīd uz to pretendē Jaunā konservatīvā partija (JKP), bet to vēlas arī „KPV LV” un „Attīstībai/Par!”. “KPV LV” līderis Kaimiņš telefonintervijā Latvijas Radio stāstīja, ka savā pārziņā partija vēlētos pārņemt arī Juridiskās komisijas vadības grožus. „Zaļo gaismu vai jebkāda veida atpakaļgaitas signālu var dot tikai Juridiskā un Budžeta komisijas. Tās ir vienīgās, kas var izraut no valdības kādu likumprojektu. Ja “KPV LV” ar JKP veido varas partiju modeli, tad tikai loģiski, ka vienai partijai ir Budžeta komisijai un otrai – Juridiskā. Ja viens ir priekšsēdētājs, tad otrs ir vietnieks,” norādīja Kaimiņš.
Kaimiņš arī pauda pārliecību, ka komisijas jau neoficiāli tika sadalītas, taču bez viņu un JKP dalības.
„Nākamajā dienā pēc [Saeimas] prezidija ievēlēšanas, trešdien, ir sanākušas visas partijas, izņemot JKP un „KPV LV”, un ir sākušas, kā es sapratu, dalīt komisijas. Mūsuprāt, tas nav auglīgs risinājums. Tas notika, cik saprotu, pirms prezidenta nominācijas Jānim Bordānam.”
Šo neoficiālo informāciju apstiprina arī Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. „Es to vērtēju, ka aizejošā valdība tomēr cenšas kaut kā noturēties,” teica Bordāns.
Tikmēr „Attīstībai/Par!” līderi vēlētos uzņemties Eiropas lietu komisijas vadītāja amatu, sacīja apvienības saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts. „Katrā ziņā Eiropas lietas ir būtiskas no tāda viedokļa , jo liela daļa Latvijas vietējās rīcībpolitikas – lietas, ko mēs skatām šeit, ir saistītas ar lietām, ko skata Briselē. Eiropas lietu pārvaldība ir svarīga arī no Latvijas politikas viedokļa,” teicis Pavļuts.
Nacionālā apvienība (NA) par savu prioritāti uzskata Ārlietu komisiju. Apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars apstiprināja, ka par komisijas vadītāju varētu virzīt Rihardu Kolu.
“Mēs labprāt uzņemtos Ārlietu komisiju, attiecībā uz tā sauktajām mazajām komisijām esam gatavi pielāgoties,” sacīja Dzintars.
To, ka savu pārstāvju vadībā vēlētos atstāt līdzšinējās komisijas, apstiprināja „Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs. Viņš apstiprināja, ka par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāju „Saskaņa” virzīs Vitāliju Orlovu. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisiju varētu vadīt Sergejs Dolgopolovs.
"Saskaņa" vēlētos uzticēt Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadīšanu savam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. „Mēs nostiprināsim pozīcijas. Mums ir jauni cilvēki no pašvaldības – izpilddirektors no Daugavpils. Es domāju, ka kapacitāte celsies. Redzēs, kā veiksies ar jaunajām pieteiktajām reformām, bet es domāju, ka problēmas nebūs,” atzina Klementjevs.
Pēc neoficiālās informācijas, Zaļo un Zemnieku savienība varētu vadīt Tautsaimniecības, kā arī Nacionālās drošības komisiju. Taču par to interese ir arī JKP. Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadību varētu pārņemt „Jaunās Vienotības” pārstāvis Andrejs Judins. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadīšanai JKP vēlētos virzīt Anitu Muižnieci.
