Viņaprāt, Latvijas valdības primāri darāmais darbs ir sakārtot pedagogu darba slodžu modeli, un to nedrīkst risināt ar "vienkāršotu pieeju". "Piedodiet, tas, kas jādara fizkultūras skolotājam, atšķiras no tā, kas jādara fizikas vai vēstures skolotājam. Savukārt latviešu valodas skolotājam ir ļoti, ļoti daudz jālasa un jāsagatavojas tai savai stundai," teica Ašeradens.
Viņaprāt, pedagogu darba slodžu modeļa sakārtošana ir galvenā "līnija", pie kā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu jāstrādā. "Tātad ir jāvienojas par vidējo rādītāju, jāvienojas par atsevišķām specialitātēm, kā atšķiras šie laiki.
Tad ir jāsaprot, kādā veidā atslogojam pedagogus. Un droši vien jāskatās, iespējams, ka mēs varam arī mācīt mazāk.
Ja skatāmies Igaunijā, tad pie mazāka pedagogu stundu skaita igauņi sasniedz labāku rezultātu. Tā kā droši vien problēma ir arī izglītības saturā. Tā ir diezgan kompleksa problēma. Vasarā ir laiks pie tā strādāt un panākt risinājumu," teica Ašeradens.
Pēc pedagogu slodžu modeļa sakārtošanas nākamais jautājums, kas, pēc Ašeradena domām, būtu jārisina, ir saistīts ar atalgojumu.
"Skolotāju slodze ir primāra, otrkārt, būtu jāskatās minimālie un vidējie atalgojuma līmeņi. Es domāju, ka šo var mierīgi izrunāt un līdz septembrim šos jautājumus risināt. Vai vasarā būs vēlme to darīt? Es ļoti ceru, ka būs. Ļoti daudz tiek likts uz spēles, tā ir tomēr bērnu izglītība," sacīja politiķis.
KONTEKSTS:
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi aicināt skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad IZM nepiekāpās nevienā no trijām pedagogu izteiktajām prasībām.
Piketa trīs galvenās prasības bija sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.