Labāk aizsargāti no draudiem nacionālajai drošībai
Līdz ar tā saukto „pretspiegu grozījumu” apstiprināšanu Latvija ir labāk aizsargāta no draudiem nacionālajai drošībai. Par to pārliecināta ir "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Viņa uzsver - tikko izgrozītie panti ir 17 gadus veci, un šajā laikā drošības situācija ir krietni mainījusies, kas prasa arī jaunus tiesiskos instrumentus valsts aizsardzībai.
"Šobrīd mēs redzam - nav vairs šie konvenciālā kara draudi, bet ir daudz vairāk hibrīdkara draudi, daudz slēptas metodes, kā skalot smadzenes, es atļaušos teikt. Tas pats, kas izpelnījās ļoti lielu kritiku – televīzijas sižeti, kuros tiek rādīts, kā mūsu jaunieši tiek aicināti uz Krievijas nometnēm, kur māca pilnīgi citu ideoloģiju. Šis ir viens no piemēriem, kur līdz šim nekādā veidā šo nometņu organizētājus nevarēja saukt pie atbildības jeb pārmest viņiem pretvalstisku darbību," sacīja Āboltiņa.
Viņa noraida pārmetumus, ka grozījumi ir tapuši steigā, jo drošības iestādes pie tiem ir strādājušas gandrīz divus gadus.
Tikmēr opozīcijas deputāti joprojām saskata robus likumā. "Viens no pantiem paredz kriminālatbildību par darbībām, kura ir vērsta uz palīdzību ārvalstīm vai ārvalstu organizācijām. Kritizējot valsts augstākās amatpersonas Latvijā, mēs varam arī nejauši palīdzēt valsts nelabvēļiem, kuri arī kritizē valsts augstākās amatpersonas," stāsta partijas „Saskaņa” deputāts Andrejs Agešins.
Strīdīgāko normu pagaidām izņem
Tomēr bija vajadzīgas piecas Saeimas Juridiskās komisijas sēdes, lai izdiskutētu grozījumus.
Komisija precizēja vairākus pantus, piemēram, ka sodāma ir tikai tāda pret valsti, valsts varu vai valsts iekārtu vērsta darbība, kas nav paredzēta Satversmē. Āboltiņa norāda, ka tāpēc iepriekšējās bažas par to, ka vairs brīvi nevarēs runāt par prezidentālas republikas izveidošanu, ir kliedētas.
Āboltiņa tribīnē arī uzsvēra, ka žurnālistu bažām nav pamata, tomēr atbalstīja "Vienotības" pārstāvja Andreja Judina priekšlikumu izslēgt strīdīgo normu, kas paredzēja kriminālatbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tam nav spiegošanas pazīmju.
Deputāti pie likumprojekta plāno atgriezties pēc divām nedēļām, kad jaunā norma būs izrunāta ar mediju pārstāvjiem. Žurnālisti manīja iecerētajā pantā draudus preses brīvībai. Diskusijās Juridiskajā komisijā tiesībsargs Juris Jansons, kā arī vairāki pieaicinātie eksperti, problēmas gan neredzēja.
Kā norāda Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, šādos gadījumos pat svarīgāk par likuma burtu var būt tas, lai likuma piemērotāji pamana, kad ir jāvērtē arī vārda brīvības ierobežojuma pamatojums. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir situācijas, kur no vienas puses žurnālistu sodīšana par valsts noslēpuma iegūšanu un izplatīšanu ir vārda brīvības pārkāpums, jo konkrēto lietas apstākļu dēļ sabiedrības intereses zināt šo informāciju ir svarīgākas par valsts vajadzību šo informācija aizsargāt. Un tikpat spilgti ir piemēri, kur žurnālistu sodīšana par ne tikai valsts noslēpumu, bet arī izmeklēšanas noslēpumu izpaušanu nav vārda brīvības pārkāpums," saka Līce.
Daļa opozīcijas grozījumus neatbalstīja
Par grozījumiem nobalsoja visi 65 klātesošie koalīcijas partiju un Latvijas Reģionu apvienības deputāti. Partija „No sirds Latvijai” atturējās, savukārt „Saskaņa” vienīgā balsoja „pret”.
Partijas nostāju pamato „Saskaņas” deputāts Valērijs Agešins: "Mēs respektējam kompetento iestāžu darbību, sargājot valsts drošību un valsts noslēpumu, tomēr uzskatām, ka steigā virzītais likumprojekts rada vairākus normu piemērošanas un iztulkošanas riskus. Arī pēc mēģinājumiem likumprojektā ietvertās normas precizēt nav pārliecības par šo normu saturu un jēgas atbilstību vārda brīvības un cilvēktiesību principiem, kā arī ar šo normu saprātīgu piemērošanu un vienveidīgu interpretāciju."
Kopumā par daudziem priekšlikumiem, kuros Krimināllikuma grozījumos aplūkoja Saeima, izvērtās diskusijas vai tika prasīts balsojums.
Grozījumi paredz plašāku valsts noslēpuma aizsardzību un tā neizpaušanu, kā arī lielāku atbildību par tā izpaušanu. Galvenais mērķis ir vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijai un atvieglot drošības iestādēm spiegu ķeršanu.
Saeima savā paziņojumā par Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu norāda, ka atbildība būs paredzēta par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstiskumu, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Par šādiem pārkāpumiem varēs piespriest brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, kā arī piemērot alternatīvas sankcijas.
Pārskatīta arī panta redakcija, kas nosaka atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, vai brīvības atņemšanai alternatīvs sods.
Tāpat pārskatīta Krimināllikuma redakcija, kas paredz atbildību par spiegošanu. Atbildība paredzēta par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziedzīgu nodarījumu, tāpat kā iepriekš, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem, paredzot probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Iepriekš, 20.aprīlī, no likumprojekta nolemts pagaidām izslēgt pantu, ar kuru plānots ieviest atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tam nav spiegošanas pazīmju. Šī norma bija raisījusi plašas diskusijas
Diskusijas par grozījumiem Krimināllikumā kopš marta otrās puses ir izraisījušas asas diskusijas. Pamatīgas debates izvērtās par tā saucamo „spiegošanas pantu”. Žurnālisti norādīja, ka tas var ierobežot vārda brīvību, jo pants apdraud mediju iespējas nesodīti ziņot par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, kas nav saistāma ar spiegošanu. Turklāt ir pretrunā ar žurnālista pienākumu aizsargāt informācijas avotus.
Uz līdzīgu iezīmi norādīja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Vairums politiķu un valsts institūciju gan šīs bažas noraidīja.
