Bordāns stāsta, ka vēstuli par Ģenerālprokuratūras vēršanos pret Juri Jurašu aizsūtījis aptuveni 30 demokrātisko rietumvalstu vēstniecībām. Bordāns vēstulē norāda, ka Jurašam sasniegumi korupcijas apkarošā nesuši daudz ietekmīgu ienaidnieku, kuru līdzdalībnieki darbojas Latvijas tiesībaizsardzības iestādēs un Ģenerālprokuratūrā. Vēstuli Bordāns parakstījis kā Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs, nevis tieslietu ministrs.
Jautāts, vai gaida kādu rīcību no vēstniecībām kā atbildi uz šo vēstuli, Bordāns sacīja: "Nē, absolūti nē. Tas ir situācijas skaidrojums, lai saprastu, ka tajā ziņā situācija ir mierīga, ka mūsu politiskais spēks nerīko nekādu uzbrukumu valstij vai nemiera celšanu. Ka tas, kas notiek, notiek miermīlīgas pilsoniskas iniciatīvas ietvaros."
Arī Ārlietu ministrija Bordāna vēstuli uztvērusi kā skaidrojumu par JKP pozīciju, nevis centienus veidot atsevišķu ārpolitiku. Neviena vēstniecība ministrijai jautājumus par to nav uzdevusi. Vienlaikus tas, ka tieslietu ministrs nedēļu pēc nokļūšanas amatā starptautiski apšauba Latvijas tiesiskumu, Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem šķiet dīvaini.
"Es biju pārsteigts, kad to dzirdēju. Kā diplomāts kaut ko tādu pats nedarītu, bet Bordāna kungam ir tiesības skaidrot savu viedokli, kā viņš vēlas. [..]
Šajā 13. Saeimā ir ļoti daudz jaunu pārsteigumu. Mums vienkārši tas ir jāizdzīvo," teica komisijas deputāts Ojārs Kalniņš ("Jaunā Vienotība").
"Es pat varu iedomāties, kā daža laba lielā kaimiņvalsts, Krievija, priecājas par šādu darbību, ko viņi varēs izmantot – paskatieties, kāds viņiem ir bardaks, ka pat tieslietu ministrs vēršas pēc starptautiskās uzmanības, kur ir viena konkrēta cilvēka jautājums, kas ir plaši diskutējams," vērtēja Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
Taču vēstules ietekmi uz Latvijas tēlu ārvalstu pārstāvju acīs deputāts aicina nepārspīlēt.
"Es domāju, ka dažs labs vienkārši pasmīnēs pie sevis. Tas viennozīmīgi nav tas, kas uzlabos Latvijas tēlu," piebilda Kols.
Tikmēr Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsver – neko jaunu sabiedrotie no Bordāna vēstules neuzzināja, jo par korupciju Latvijai ir aizrādīts vairākkārt, it īpaši no ASV puses.
"Tā kā no tā viedokļa Bordāna kunga mēģinājumiem ir zināms pamats. No otras puses, ir pilnīgi pamatots jautājums par to, kur ir tās robežas. Protams, ka, nākot pirmajā otrajā dienā par tieslietu ministru, sākas jau konflikts ar ģenerālprokuroru, tas rada jautājumus par to, cik šī sistēma ir sakārtota – faktiski pierāda, ka šī sistēma nav sakārtota, ka nav savstarpējās uzticēšanās," sacīja Latvijas Ārpoltikas institūta vadītājs Andris Sprūds.
Viņš arī uzskata, ka Bordāns ar vēstuli vēstniecībām drīzāk gribējis mobilizēt savus atbalstītājus, kaut gan formāli adresāti ir citi.
KONTEKSTS:
Bordāns izsūtījis vairākām ārvalstu vēstniecībām vēstules, lai tās informētu par notiekošo Latvijā tieslietu jomā un "noņemtu bažas par tiesiskuma situāciju un tās destabilizācijas mēģinājumiem". Viņš vēstules izsūtījis gan kā JKP vadītājs, gan arī kā politiķis, un tas saistīts ar prasību izdot JKP deputātu Juri Jurašu kriminālvajāšanai lietā par iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu. Vēstulēs ārvalstu vēstniecībām skaidrota JKP nostāja, ka Jurim Jurašam celtās apsūdzības ir politiski motivētas un sakņojas piecus gadus senos notikumos.
Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu. Lieta saistīta ar izbeigtu kriminālprocesu, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija sācis pēc Juraša iesnieguma par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu. Jurašs, būdams KNAB amatpersona, pirms diviem gadiem publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis tā dēvētajā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa lietā. Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka Jurašs izpaudis valsts noslēpumu.
JKP uzskata, ka valstī ir izveidojusies "sazvērnieku grupa", kas nevēlas zaudēt politisko un ekonomisko varu. Jaunievēlētais premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) 23. janvārī pauda, ka Saeimas balsojums par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai nav koalīcijas stabilitātes jautājums. Saeimas deputāti ceturtdien, 31. janvārī, nobalsoja par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.
