Saeimas Ārlietu komisija atzīst – Krievija īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu

Saeimas Ārlietu komisija trešdien vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Krievijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, tajā atzīstot, ka Krievija šobrīd īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu. Tāpat paziņojumā komisija aicina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nekavējoties pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu.

Dokumenti

Saeimas komisijas pazinojums

Lejuplādēt

512.47 KB

Saeimas komisija paziņojumā uzsvērusi, ka Krievija veic genocīdu pret ukraiņu tautu un tās pielietotajā taktikā, bombardējot pilsētas, sabiedriskos centrus, civilo infrastruktūru, kā arī Krievijas militārajiem spēkiem nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus, ir acīmredzamas kara noziegumu un pat noziegumu pret cilvēci pazīmes.

“Mums ir morāls pienākums definēt notiekošo kā genocīdu. (..) Šodien 21. gadsimta Eiropā redzam notiekam smagākos noziegumus pret cilvēci.

Trūkst vārdu, lai raksturotu noziegumus, ko Krievijas armija pastrādā Ukrainā, ar necilvēcīgu brutalitāti vēršoties pret civiliedzīvotājiem – lielākoties sievietēm un bērniem,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), uzsverot, ka ir jādara viss iespējamais, lai apturētu Krievijas armijas mašinēriju un pārtrauktu Krievijas ofensīvu Ukrainā. 

Sākotnēji pret vārda "genocīds" lietošanu kā vienīgais iebilda komisijas deputāts Nikolajs Kabanovs (“Saskaņa”), kurš skaidroja, ka, viņaprāt, atsauce uz genocīdu pret ukraiņu tautu nav patiesa, jo masveida upuri un kara noziegumi esot nešķirami atkarībā no upuru tautības. Kabanovs piebilda: “Jūs lietojat vārdu genocīds, bet tas ir smagākais noziegums, mums vēl jāpagaida.”

Komisijas paziņojumā deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti.

Vienlaikus komisija paziņojumā aicinājusi ES dalībvalstis nekavējoties pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka naftas un gāzes importa apturēšana būs nozīmīgs solis šī mērķa sasniegšanai. “Ukraina ir jāatbalsta militāri, finansiāli, humāni un diplomātiski. Par neizbēgamu ir jāpadara sods, ko nāksies saņemt visiem, kas pastrādājuši kara noziegumus un kuri ir atbildīgi par to veikšanu vai neapturēšanu,” piebilda Kols. 

Paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu un starptautisko tiesību normām.

Tāpat Ārlietu komisija aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami noteikt visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu tās armijas spēju turpināt militāro agresiju Ukrainā. Tostarp aicināts palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai, vienbalsīgi atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā un izolē Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām,

kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus un noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju.

Paziņojumā pausts atbalsts demokrātisko valstu iniciatīvai apvienot centienus, apkopojot un izmeklējot pierādījumus par kara noziegumiem, ko visā Ukrainas teritorijā veikusi Krievijas armija. Tāpat novērtēta Starptautiskās Krimināltiesas uzsāktā izmeklēšana par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem un pausta pārliecība, ka visi, kas pastrādājuši noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kā arī atbildīgi par to veikšanu vai neapturēšanu, tiks saukti pie atbildības.

Paziņojumā deputāti atsaucas uz plašām liecībām un pierādījumiem par Krievijas armijas pastrādātajiem masveida brutālajiem noziegumiem – Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, slepkavībām, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un apgānīšanu Bučā, Irpiņā, Mariupolē un citviet. Latvijai kā ANO, Eiropas Padomes, ES un NATO dalībvalstij, kas aizstāv demokrātiskās vērtības, nav pieņemama Krievijas Federācijas rīcība, īstenojot Ukrainas cilvēku masveida iznīcināšanu, uzsvērts paziņojumā.

Ārlietu komisija paziņojumā godina Ukrainas aizstāvju un iedzīvotāju drosmi un varonību un piemin visus Krievijas agresijas upurus Ukrainā.

Komisija lēma virzīt paziņojumu tālākai skatīšanai Saeimā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti