Steidzamības kārtā apstiprināšanai Saeimā virzītajā jaunajā Pašvaldību Finanšu izlīdzināšanas likumprojektā pirms otrā lasījuma saņemti 44 priekšlikumi. Trešdaļa no tiem ar redakcionālu nozīmi. Taču būtiskākos, ko pirms pāris nedēļām ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma domes sēdē, šodien pauda Pašvaldību savienība. Tās padomniece finanšu jautājumos Lāsma Ūbele uzstāja, ka pašvaldībām jāgarantē vismaz 90% no vidējiem ieņēmumiem, nevis 60%, kā to paredz likumprojekts. Viņasprāt, tas pašvaldībai būtu „zināms stabilitātes garants, nodrošinājums, lai kas arī notiktu.”
Tāpat Pašvaldību savienība grib izpatikt arī bagātajām pašvaldībām, aizliedzot no to budžetiem par labu nabagajām izņemt vairāk par 20%, kaut tagad likums ļauj turīgākajām atņemt pat virs trešdaļas.
„Mēs esam ar bildēm parādījuši, ko nozīmē 90%, ko nozīmē 20%, sevišķi, ja bagātākai pašvaldībai vispār netiek piešķirts valsts budžeta finansējums jeb dotācija; tad lai šo normu izpildītu, tur vispār var celt līdz miljardam… Mēs esam parēķinājuši, kā ir, lai Mārupi nodrošinātu, tad tam ir vajadzīgi papildu 254 miljoni eiro. Būtībā, tas priekšlikums ir diezgan absurds.” – Tā Pašvaldību savienības ierosinājumus komentēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme. Vienīgais, kam Finanšu ministrija deva zaļo gaismu, bija likumā iestrādāt simbolisku normu, ka valsts līdzšinēja 36,5 miljonu eiro dotācija nedrīkstēs samazināties. Taču tikai ar nosacījumu, ja valsts budžets palielināsies.
Savukārt Nacionālā apvienība gribēja panākt labumus pierobežas un piejūras pašvaldībām, stāsta Apakškomisijas vadītājs Vilnis Ķirsis no «Vienotības»:
„Bija virkne jautājumu par papildu indeksiem, kā piejūras un pierobežas pašvaldībām iedot par katru kvadrātkilometru šādas teritorijas papildu bonusu; bet te ir ne tikai problēmas, bet arī iespēja pelnīt naudu. Jebkurā gadījumā izlīdzināšanas fonds jau nav instruments, ar kuru atrisināt visas problēmas.”
Pašvaldību savienība arī vēlējās panākt, lai likumā pašvaldībām tiek noteikta konkrēta proporcija, kas gadu no gada pienākas pašvaldībām no konsolidētā valsts budžeta. Taču tas ir budžeta, nevis finanšu izlīdzināšanas likuma jautājums. Karstākas debates par likumu trešdien sagaidāmas Budžeta komisijā, kas ir atbildīga par likumprojekta virzību steidzamības kārtā otrajam lasījumam 4. jūnijā.
