Viņš arī nepiekrīt savai partijas biedrei premjerei Laimdotai Straujumai, ka biroja vadītājs būtu jāmaina.
Lielākais lēmumu skaits administratīvo pārkāpumu lietās, trešais lielākais ar naudas sodu sodīto amatpersonu skaits, astoņu gadu laikā lielākais kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīto lietu skaits un lielākais apsūdzēto personu skaits - tā ir daļa no pērnā gada KNAB darba bilances skaitļos.
Kā nozīmīgāko veikumu KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izceļ lietu, kas saistīta ar Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču par iespējamo mēģinājumu piespiest mainīt liecību ar draudu un trīs miljonu eiro vērta kukuļa palīdzību. Tāpat panākums esot ar uzņēmēju krāpnieciskām darbībām saistītās „Daugavpils siltumtīklu” lietas nodošana prokuratūrai. Samazinājies gan no jauna ierosināto lietu skaits.
Uz to komisijas sēdē norādīja arī „Vienotības” deputāts Ainars Latkovskis. Taču Streļčenoks uzskata - tas nav rādītājs, ka birojs strādātu sliktāk.
„Ņemot vērā to, ka mums arī uzsākti iepriekšējos gados kriminālprocesi, kas prasa lielus resursus, protams, mēs veltām tiem vairāk uzmanības. Bet, ja mēs saņemam informāciju par noziedzīgu nodarījumu, mēs izvērtējam un, ja ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, mēs reaģējam,” skaidroja biroja vadītājs.
Kopumā sēdē izskanēja maz kritisku jautājumu un deputāti drīzāk pauda atbalstu biroja vadītājam. Arī apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs atzina, ka bijis pat pārsteigts par panākto. Publiskie izteikumi, ka konfliktu dēļ birojā darbs ir traucēts, pēc Loskutova domām, liecina par informētības trūkumu.
Viņa viedoklis atšķiras arī no premjeres Laimdotas Straujumas, kura paudusi gatavību rosināt biroja vadītāja atlaišanu.
„Ja man jautājat personiski, es noteikti neatbalstu [biroja vadības maiņu], jo iestādes vadītāju mēs varam vērtēt par to, ko viņš pats ir vai nav darījis, un otrs - nevar neievērot iestādes darbības rezultātus. Un es ar pārliecību varu teikt, ka KNAB darbības rezultāti ir visnotaļ cienījami,” pauda Loskutovs.
Jau vēstīts, ka tikmēr KNAB vērsies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar sūdzību par sabiedriskajiem medijiem. KNAB sabiedriskajiem medijiem pārmet tendenciozitāti, jo tie kultivējot mītu par konfliktu birojā. Mediju eksperti šo gadījumu vērtē kā mēģinājumu demonstrēt varu un ierobežot vārda brīvību, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sūdzību uzskata par neveiksmīgu komunikāciju, piebilstot, ka pašlaik situāciju iestādē nevar vērtēt kā labu.
Gada sākumā, reaģējot uz skandāliem KNAB, Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") nolēma veidot komisiju biroja priekšnieka Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sākta arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Pirmdien premjere atzina, ka ar KNAB darbību kopumā nav apmierināta, tāpēc tuvākajā laikā Streļčenoka snieguma izvērtēšanu uzsāks eksperti. Valdošajā koalīcijā pagaidām nav vienotības par Streļčenoka atbilstību amatam.
