ĪSUMĀ:
- Saeima rudens sesiju sāk klātienē; deputātus aicina ievērot drošību.
- Žurnālistus laiž tikai centrālajā ēkā; "Delna" saredz risku.
- Levits saka uzrunu deputātiem, aicinot nekavēties ar Sabiedrisko mediju likumu.
- Saeimai sesijā jālemj par nākamā gada budžetu, iespējams, arī nodokļu reformu.
- Plašas diskusijas plāno par augstskolu reformu.
- Arī veselības nozarē dažādi risināmi jautājumi.
Saeima strādā klātienē
Daļa deputātu un arī mediju pārstāvji Saeimas sēžu zālē ceturtdien lieto sejas maskas. Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), atklājot sēdi, aicināja ievērot drošības pasākumus.
Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka masku valkā. Viņa stāstīja, ka opozīcijai ir svarīga būšana klātienē, jo "pozīcija jau ir visu iepriekš izlēmusi, bet mēs uz vietas varam saskaņot savu darbību".
"Šobrīd situācija nav spīdoša, un mums ir jārada piemērs sabiedrībai. Mēs nevaram Saeimas zālē ievērot 2 metru distanci, un būtu tikai atbildīgi, ja maskas valkātu visi," komentēja deputāts Aivars Geidāns ("KPV LV"). Deputātam Artusam Kaimiņam joprojām esot Covid-19 antivielas, tāpēc maska nav nepieciešama.
Žurnālisti klātienē gan joprojām var apmeklēt tikai centrālo Saeimas namu, savukārt komisiju un frakciju ēkās joprojām var uzturēties tikai deputāti un darbinieki. Biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" direktore Liene Gātere Latvijas Radio norādīja, ka iespēja žurnālistiem arī fiziski atrasties Saeimas ēkā un piekļūt deputātiem ir ļoti svarīga.
"Iespēja medijiem prasīt atbildību no parlamentāriešiem klātienē mazina risku, ka sabiedrība var zaudēt uzticību tādam digitālam Saeimas darbam. Manuprāt, tai klātienes iespējai ir arī tāda simboliska nozīme," sacīja Gātere.
Parlamenta Preses dienestā norādīja, ka attālināts darba režīms pagaidām paredzēts arī turpmāk un par klātienes darba atsākšanu turpmākajās sēdēs un komisijās Saeimas prezidijam vēl būs jālemj.
Saeimas sēdi ar uzrunu atklāja Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents, uzrunājot deputātus, citstarp aicināja pieņemt Sabiedrisko mediju likumu līdz gada beigām.
Darāmie darbi
Kā ierasts, Saeimas Budžeta un finanšu komisijai rudens sesijā aktuāla būs nākamā gada budžeta pieņemšana un citi jautājumi.
"Otrs jautājums, kā es saprotu, no valdības mūsu virzienā varētu nākt arī nodokļu reforma, un arī to mums nāksies šoruden skatīt. Un visbeidzot arī Latvijas Bankas likums, tātad Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošana Latvijas Bankai arī varētu parādīties mūsu dienas kārtībā šajā rudenī," pastāstīja komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!").
Tāpat rudenī Saeimā plānots spriest par augstskolu reformu. Izglītības komisijas vadītājs, "Jaunās Vienotības" pārstāvis Arvils Ašeradens prognozē garas diskusijas, jo par šiem jautājumiem iesniegts daudz priekšlikumu. Jautājumu plānots sākt skatīt jau šajā nedēļā.
"Izglītības ministrija ir iesniegusi diezgan fundamentālu pārmaiņu paketi, kas izskatīšanai paredz divus ļoti lielus jautājumus. Viens ir lēmums par augstskolu tipoloģiju, kādas tad Latvijā būs augstskolas. Un otrs jautājums ir par jauno augstskolu pārvaldības modeli.
Tas, ka ir iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi par šo jautājumu, liecina, ka būs karstas debates un līdz vienprātībai mums būs kāds ceļa gabals jānoiet," stāstīja Ašeradens.
Tikmēr Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!") skaidroja, ka komisija turpinās darbu pie vairākiem ar veselības nozari saistītiem jautājumiem.
"Jau septembra vidū ir plānota sēde, kas veltīta slimnīcu padomēm, kuras ir nesen ieceltas, un ko tad tās ir pa vasaru paveikušas. Tāpat jāskata jautājums par tehnisko palīglīdzekļu problēmām, tāpat plānots apspriest ārpusģimeņu aprūpi. Lemsim par izdienas pensijām, invalīdu nodarbinātību un, protams, viens no būtiskākajiem jautājumiem būs Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas budžetu izskatīšana," norādīja Skride.
Tāpat no Saeimas dienas kārtības nekur nepazudīs arī ar pandēmiju saistītie jautājumi, par slimnīcu gatavību Covid-19 otrā viļņa riskiem, par infekcijas izplatības pārvaldību, tendencēm, secinājumiem un izaicinājumiem.
