Aktuāli

''Papardes zieda'' vadītāja Iveta Ķelle par olšūnu likumu

Aktuāli

Politoloģe Daina Bāra par Saeimas pavasara sesijas beigām

LR korespondents Māris Klūga par Saeimas pavasara sesiju

Saeimai pirms pēdējās pavasara sesijas sēdes vēl daudz nepabeigtu darbu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Saeima šodien aizvadīs savu pēdējo sēdi pavasara sesijā. Tas nozīmē, ka deputāti uz nākamo sēdi sanāks tikai septembra sākumā, kad būs atlicis mēnesis līdz vēlēšanām. Parlamentārieši pirms došanās brīvdienās atstājuši nepabeigtus vairākus svarīgus likumprojektus. Piemēram, Saeima tā arī nav lēmusi par Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu, pašvaldību referendumiem un lobēšanas regulējumu. Tāpat trūkst pārliecības, vai Saeima paspēs izskatīt administratīvo pārkāpumu reformu.

Kad runā par Saeimā iestrēgušiem likumprojektiem, visbiežāk pieminēta tiek Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tās paspārnē atrodas likumprojekti gan par Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu, gan par pašvaldību referendumiem un publiskajā sektorā strādājošo algu publicēšanu. Iespējams, neviens no šiem likumprojektiem 12. Saeimas pilnvaru laikā netiks apstiprināts.

Par iespēju Valsts kontrolei pašai piedzīt nelikumīgi iztērēto valsts naudu deputāti spriež divarpus gadus, lai gan jau 2016. gada nogalē deputāti grozījumus atbalstīja otrajā lasījumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs „Saskaņas” pārstāvis Sergejs Dolgopolovs atzīst – likumprojektu komisija atstās mantojumā nākamajai Saeimai:

''Tur ir lielas pretrunas, iekšējas pretrunas. Jūs varat iedomāties, teiksim, situāciju – policists konstatē likuma pārkāpumu, aiztur likuma pārkāpēju, izvada izmeklēšanu, pieņem lēmumu, notiesā, un lēmumu izpilda? Tas ir apmēram tas, kas paredzēts Valsts kontroles likuma grozījumos.''

Dolgopolova komisija arī nav virzījusi uz trešo lasījumu grozījumus likumā, kas paredzēja publiskot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieku algas. Šādu ''Vienotības'' deputāta Inta Dāldera priekšlikumu Saeima atbalstīja otrajā lasījumā, taču Dolgopolovs stāsta, ka algu publicēšana varētu būt pretrunā ar datu aizsardzības noteikumiem.

Savukārt pašvaldību referendumu jautājumu nobremzējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Deputāti cerēja likumprojektu apstiprināšanai virzīt uz Saeimas sēdi vēl pavasara sesijā, tomēr pēdējā brīdī ministrija iebildusi, ka sākotnējais piedāvājums esot sabojāts. Likumprojekta ziņotājs Juris Šulcs no ''Vienotības'' pašvaldību referendumus cer iestrādāt likumā atlikušajos Saeimas pilnvaru mēnešos rudenī:

''Jo ir jāsaprot visiem – ja Saeima šajā sasaukumā šo likumprojektu neizskata, tas nozīmē, ka viņš ir noraidīts, un atkal varam sākt 13. Saeimā no nulles. Manā skatījumā tas būtu nepieļaujams. Tā kā redzēsim. Visu darīšu, lai septembrī mēs varētu pabeigt šo likumprojektu.''

Tikmēr jau šobrīd skaidrs, ka lobēšanas regulējumu 12. Saeima neieviesīs. Juridiskās komisijas darba grupa pagājušajā gadā sāka vērtēt aptuveni 70 priekšlikumus grozījumiem Saeimas kārtības rullī, un viens no tiem paredzēja pienākumu deputātiem atskaitīties par konsultācijām. Tā kā Zaļo un zemnieku savienība spriedusi, ka par izmaiņām Saeimas ikdienas darbā jālemj nākamā sasaukuma deputātiem, grozījumi pagaidām paliks Juridiskās komisijas atvilktnē. Komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības sola, ka gadījumā, ja tiks pārvēlēts, rosinās nākamās valdības deklarācijā starp darāmajiem darbiem iekļaut arī lobēšanas regulējumu. Kā stāsta Bērziņš, līdz šim lobēšanu likumā nav izdevies atrunāt, jo uzradies lērums citu priekšlikumu:

''Mums ir bijuši atvērti vairāki likumprojekti grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Uz visiem šiem atvērumiem ir iesniegti ļoti daudzi dažādi pretrunīgi priekšlikumi, kuru rezultātā, iespējams, no iesniedzēju puses ir bijusi vēlme bloķēt projekta tālāko virzību, un tas rezultāts tāds ir bijis.''

Pagaidām trūkst pārliecības, vai Saeima līdz pilnvaru beigām paspēs apstiprināt apjomīgo administratīvo pārkāpumu reformu. 2014. gadā, kad jaunais Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts nonāca Saeimā, tam bija paredzēts stāties spēkā līdz ar 2017. gada 1. janvāri, tomēr laika gaitā termiņš pārcelts uz 2020. gadu. Šobrīd Zaļo un zemnieku savienības pārstāvja deputāta Gunāra Kūtra vadītā apakškomisija izskatījusi gandrīz visus priekšlikumus likumprojektam, tomēr Gaidis Bērziņš neizslēdz iespēju, ka rudenī, kad grozījumi nonāks Juridiskajā komisijā, diskusijas par reformu varētu ieilgt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti